Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Glezers Morduhs Abramovičs (1920)

Personas dati
UzvārdsGlezers
VārdsMorduhs
Tēva vārdsAbramovičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis4
Dzimšanas diena4
Dzimšanas vietaRīga
DzimumsM

Glezers Morduhs Abramovičs (1920.04.04., Rīga) - strādnieks. Dzimis Glezera Ābrama Leiboviča (1892, Lubaviči, Vitebskas apgabals, Baltkrievija - 1937, Rīga) un Glezeres (Levinas) Minnas Leizerovnas (1894-1929, Rīga) ģimenē. Viņš absolvējis sešas klases (1934, Rīga), strādājis Rīgā par mācekli privātā mehāniskajā darbnīcā (1934-1935), bijis kažokādas meistara māceklis, vēlāk - kažokādu meistars privātajā kažokādu darbnīcā “Nārsta” (1935-1938), strādājis kā kažokzvēru meistars kažokādu fabrikā “Āda” (1938-1941). Tika ievietots Rīgas geto (1941-1943), 1943. gadā tika nogādāts nāves nometnē Pleskavas apgabala Porhovas pilsētā, no kurienes aizbēga pie partizāniem, karoja Germana vārda nosauktajā 3. brigādē. (1943-1944, Ļeņingradas apgabals), dienējis 119. atsevišķajā prettanku iznīcinātāju divīzijā (1944). Karēlijas frontē tika nopietni ievainots, demobilizēts (1944). Viņam tika piešķirts Tēvijas kara 1. pakāpes ordenis, medaļas „Par Ļeņingradas aizsardzību“, „Par uzvaru pār Vāciju 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā“, kas ir jubilejas balvas. Atgriezies Rīgā, viņš strādāja par kažokādu fabrikā „Āda“ (1944-1950) par brigadieri, bija kažokādu krāsošanas meistars artelī „Zvaigzne“ (1950-1952), bija izejvielu iepirkuma aģents „Glavvtorsiryje“ birojā (1952-1958). Tika notiesāts, izcieta sodu saskaņā ar Latvijas PSR Kriminālkodeksa 118. un 19. pantu apcietinajumā (1958-1960, Olaine), pēc tam strādāja par pasūtītāju Rīgas pilsētas starprajonu iepirkumu birojā „Latpotrebsojuz“ (Latvijas patērētaju savienība) (1960-1975). Precējies ar Glezeri (Buni) Minnu Iosifovnu (1927, Kuldīga, Latvija), šaja laulība dzimis dēls Glezers Iosifs Morduhovičs (1951, Rīga).1975. gadā viņš saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur kopš 1972. gada dzīvoja viņa sievas māsa Bune Cīvija Iosifovna (1925, Kuldīga).

N. Voronova

Glezers Ābrams Leibovičs (1892-1937) - tēvs

Glezere (Levina) Minna Leizerovna (1894-1929) - māte

Glezers Lazars Abramovičs (1921, Rīga) - brālis

Glezers Jakovs Abramovičs (1927 - pazuda geto, Rīgā) - brālis

Glezera Dora Abramovna (1925. gadā - 1941. gadā nacisti viņu nonavēja Rīgas geto) - māsa

Glesere (Bune) Minna Iosifovna (1927) - sieva

Glezers Iosifs Morduhovičs (1951) - dēls

Bune Cīvija Iosifovna (1925) - sievas māsa