Geršovs Solomons Movševičs (Moisejevičs) (09.23.1906., Dvinska, Vitebskas guberņa - 1989, Ļeņingrada (Pēterburga)) - mākslinieks. Nacis no grāmatnieku Movšes Berkoviča Geršova (1881) un Esteres Jeļevnas Geršovas ģimenes. 1910. gadā ģimene pārcēlās uz Vitebsku. No 1913.-1917.gadam mācījās gan reālajā, gan reliģiskajā skolā, bet tika izslēgts no abām iestādēm. No 1917.-1919.gadam apmeklēja slavenā mākslinieka Judela (Julija, Jehudi) Pena mākslas studiju. 1920. gadā Pens nosūtīja viņa zīmējumu uz Pasaules bērnu izstādi. Darbam tika piešķirta pirmā vieta. No 1919.-1922.gadam viņš turpinaja mācības Vitebskas guberņā pie J. Pena un arī Marka Šagala bezmaksas mākslas darbnīcās.
1922. gada vasarā viņa ģimene pārcēlās uz Petrogradu (Pēterburgu). No 1922. – 1925. gadam mācījies mākslas skolā pie Mākslinieku iedrošināšanas biedrības pasniedzēja R. Eberlinga. Kopš 1926. gada strādajis kā apsaimniekotājs Revolūcijas muzejā (Ziemas pilī). Viņš strādāja arī Šliselburgas cietoksnī pie autokrātijas laikmeta cietuma interjera atjaunošanas. Pirmā personālizstāde tika atspoguļota laikrakstā “Ļeņingradskaja Pravda”. No 1925.-1927.gadam mācījies Pāvela Filonova analītiskās mākslas skolā, pēc tam piedalījies Preses nama (Šeremetjeva pilī) auditorijas glezniecībā. Macību laikā pie P.N. Filonova viņš gleznoja daudzas ainavas, portretus, kompozīcijas, kuru pamatā bija Bībeles tēmas. Par novirzi no skolas kanoniem un nepiekrišanu skolotāja teorijai par „gatavo“ gleznu tematiku, viņu izslēdza no šīs grupas. Viņs ir apmeklējis arī Kazimira Maļēviča Glezniecības kultūras institūtu. Viņš bija iecienījis avangarda un seno krievu ikonu glezniecību. Bijis tuvu pazīstams ar komponistu Dmitriju Šostakoviču, aktieri Erastu Garinu, mākslinieku B.M. Erbitīnu, muzikologu I. Solertinski, teātra mākslinieku E.V. Safonovu. Vinu ļoti ietekmējusi iepazīšanās ar mākslinieku R. Falku. Taja laikā viņš satika balerīnu V.S. Kostrovitskoju, kas vēlāk kļuva par viņa sievu.
1930. gadā viņš Ļeņingradā sarīkoja personālizstādi, kurā tika prezentēti apmēram 50 darbi. Viņš izstrādāja E. Švarca un Z. Papernajas bērnu grāmatas, sadarbojās ar žurnāliem „Ež“ un „Čiž“, ik pa laikam devās radošos komandējumos uz Ukrainu un Magņitogorsku. Viņa darbus iegādājās Krievijas muzejs. 1932. gada aprīlī viņš tika arestēts un nosūtīts trimdā uz Kursku kopā ar māksliniekiem B. Erbšteinu un E. Safonovu, dzejniekiem D. Harmsu un A. Vedenski. 1934. gada rudenī viņš kopā ar B. Erbšteinu projektēja Borisogļebskas novadpētniecības muzeju. 1934. gadā viņš atgriezās Maskavā, kļuva par Mākslinieku savienības Maskavas organizācijas biedru. 1941. gadā viņš saņēma trešo balvu Maskavas Mākslinieku savienības Vissavienības izstādē par gleznu „Baltkrievijas rietumu atbrīvošana“.
1941. gada oktobrī viņš kā brīvprātīgais devās frontē. Drīz viņš kopā ar Maskavas mākslinieku grupu tika evakuēts uz Novosibirsku un pēc tam uz Tomsku. Viņš strādāja logu ražošanas firmā. Novosibirskā viņš bija Baltkrievijas Valsts ebreju teātra galvenais mākslinieks. Projektējis izrādes „Bar-Kokhba“ un „Apburtais drēbnieks“ pēc Šolema Aleihema lugas motīviem. 1943. gadā viņu iesauca armijā. Viņš strādāja militārajā laikrakstā Novosibirskā. 1948. gadā viņš atkal tika arestēts. Atbrīvots 1956. gadā, atgriezies Ļeņingradā. Viņš bijis vairākas reizes Latvijā, visvairāk - Rīgā.
1965. gadā viņam bija personālizstāde Londonā, 1972. gadā - ASV. Gleznas iegādājās mākslas muzeji Maskavā, Londonā, Parīzē, Jeruzalemē, Cīrihē, Tbilisi. 1975. gadā viņš veica radošu ceļojumu uz Vitebsku un sešus savus darbus ziedoja vietējajam novadpētniecības muzejam.
Nozīmīgu vietu viņa darbos ieņēma ebreju tēma. Starp viņa gleznām ir „Rezņiks“, „Simkhas Toira“, „Tiesas diena“, „Tēva portrets“ („Rīta lūgšana“), „Mūžīgais klaidonis“, „Varšavas geto“, „Ebreju bēres“, „Ceļš uz koncentrāciju“ Nometne ”, kā arī darbi no Bībeles cikla - tādi darbi, kas balstīti uz Bābeles stāstiem. Ar Latviju saistīti vairāki darbi,kā piemēram, „Māris Liepa“, „Meitene no Rīgas“. 20.gs. 80. -tajos gados savas sievas piemiņai viņš radīja ciklu “Rekviēms”, kurā iekļauti 100 darbi. Tajā laika viņš veica radošus braucienus uz Gruziju. Bija personālizstādes Tbilisi, aktiera A. Horava vārdā nosauktajā namā, Ļeņingradā Rakstnieku namā, Majakovskas, Kutaisi tēlotājas mākslas muzejā. 1987. gadā viņš piedalījās konferencē, kas veltīta Marka Šagāla 100. dzimšanas gadadienai. 1988. gadā viņš izveidoja desmit darbu sēriju, kas veltīta Armēnijas zemestrīces upuriem.
Literatūra: Ročko I., Šulmans A. Mūzika, kas skan no audekla. Mišpoha, Nr. 19., 2006., 146. - 151. lpp.