Gelbarts Urija Solomonovičs (27.01.1937., Krustpils) - mašīntehniķis. Dzimis kurpnieka Gelbarta Solomona Bereleviča (1916, Jēkabpils - miris 1941.gadā netālu no Maskavas) un mājsaimnieces Milas Davidovnas Itsiksones (1918, Krustpils) ģimenē. 1941. gadā viņš tika evakuēts uz Kotelniču. Pēc atgriešanās Latvijā 1945. gadā viņš mācījās Krustpils 2.vidusskolā un no 1951.gada līdz 1955.gadam Jēkabpils 2.vidusskolā. Viņš strādāja militarās vienības krātuvē kā galvenajs pārzinis, paralēli mācoties Rīgas Celtniecības tehnikumā (1956-1959). Vēlāk viņš strādāja Rīgā kā torņa celtņu operators trastā “Strojmekhanizatsija” (1959-1964), ka arī vairakās militārajās rūpnīcās tajā pašā specialitātē (1964-1972). Precējies ar Gelbartu (Dori) Feigu Nisonovnu (1937, Rēzekne), laulībā dzimis dēls Gelbarts Oļegd Urevičs (1962, Rīga). 1972. gadā viņš saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur kopš 1937. gada dzīvoja viņa sievas tēvocis Tagers Nohums Abovičs.

N. Voronova

Gelbarts Solomons Bereļevičs (1916-1941) - tēvs

Itsiksone Mila Davidovna (1918) - māte

Babe Civa Abramovna (1950) - māsa (nav dzimtā)

Tagere Haja Berelevna - tante (tēva māsa)

Tagers Nohums Abovičs (1916, Rēzekne) - sievas tēvocis

Gelbarta (Dora) Feiga Nisonovna (1937) - sieva

Gelbarts Oļegs Urevičs (1962) - dēls