Gamarņiks Isaks Borisovičs (1947. gada 18. augusts, Rīga) - inženieris. Dzimis ekonomista Gamarņika Borisa Isajeviča (1924, Monastirščinska rajons, Čerkasi apgabals) un strādnieces Gamarņikas (Herzbahas) Ļubovas Isakovnas (1929, Jelgava, Latvija) ģimenē . Beidzis astoņas klases Rīgas 15. vidusskolā, turpināja mācības 25.darba jaunatnes vakarskolā. Tajā pašā laikā viņš strādāja par radio mehāniķi 2. “Gorpromtorg” (1962-1964). Velāk beidzis Bonča Brujeviča vardā nosaukto Ļeņingradas Elektrotehniskā institūta sakaru nodaļu. (1965-1971). Viņš strādāja par radio montieri Popova varda nosauktaja rūpnīcā (1965). Bija VEF rūpnīcas sakaru kontroliera māceklis (1965-1966)., vēlāk kļuva sakaru montieris Rīgas telefonu tīklā (1966-1968), Rīgas telefona un telegrāfa stacijā (1968-1970) bija inženieris valsts informācijas un skaitļošanas centrā „Latvselkhoztechnika“ (1970-1971). Dienējis padomju armijā (1971-1972). Pēc demobilizācijas viņš strādāja par pulksteņmeistaru fabrikā “Darbs” (1073–1976), par juvelieru-montētāju rūpnīcā „Elektrons“ (1976-1978). Precējies ar Gamarņiku (Alperti) Dinu Ionovnu (1947, Rīga), laulībā piedzimis dēls Gamarņiks Rūdolfs Isakovičs (1971, Rīga). 1978. gadā viņš saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur dzīvoja viņa tante Ioffe (Pūdelis, pirmajā laulībā - Baskina) Fanija Beinusovna (1924. gads, Jaroslavļa).

N. Voronova

Gamarņiks Boriss Isajevičs (1924) - tēvs

Gamarņika (Herzbaha) Ļubova Isakovna (1929) - māte

Bobrovapa (Gamarņika) Broņa Borisovna (1952, Rīga) - māsa

Gamarņika (Alperta) Dina Ionovna (1947) - sieva

Gamarņiks Rūdolfs Isakovičs (1971) - dēls

Ioffe (Pūdele, pirmajā laulībā - Baskina) Fanija Beinusovna (1924) - tante