Fridmans Alberts Ļvovičs (10.12.1896, Polocka, Vitebskas guberņa — ?) — ārsts. 1914. g. beidzis pilsētas skolu un ieguvis «aptiekāra mācekļa» specialitāti. No 1915. līdz 1919. g. strādāja Petrogradas aptiekās. 1917. g. nokārtoja eksāmenus pie Kara-medicīnas akadēmijas un saņēma provizora palīga diplomu. Pilsoņu kara laikā strādāja par farmaceitu kara vienībās. No 1921. līdz 1934. g. strādāja Polockā par aptiekas pārzini. 1936. g. ar izcilību beidzis Vitebskas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, saņēma ārsta diplomu. Strādāja par Polockas slimnīcas Ķirurģijas nodaļas ordinatoru līdz 1941. g. jūnijam, blakus darbā — medmāsu skolas direktoru. 1941. g. 23. jūlijā tika iesaukts Sarkanajā Armijā, strādāja par ķirurgu evakohospitāļos un medicīnas nodaļu priekšnieku. 1945. g. tika nosūtīts darbā uz LPSR. Iecelts par Rīgas 7. poliklīnikas galveno ārstu.

Apbalvots ar Ļeņina ordeni, medaļu «Par uzvaru pār Vāciju», nozīmīti «Veselības aprūpes izcilnieks».

Tēvs — Fridmans Abels Movšovičs, amatnieks-ādu apstrādātājs
Māte — Fridmane Roza, ārste Pērnavā
Sieva — Fridmane Mina Iosifovna

Dace Ozoliņa