Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsLajevskis
VārdsJosifs
Tēva vārdsUzieļevičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena13
birth_placeOrela

Šī ir veca dokumenta versija!


Franks Vulfs Ehiļjevičs (1890)

Personas dati
UzvārdsFranks
VārdsVulfs
Tēva vārdsEhiļjevičs
Dzimšanas gads1890
Dzimšanas mēnesis1
Dzimšanas diena6
birth_placeVarakļāni
DzimumsM

Franks Vulfs Ehiļjevičs (06.01.1890, Varakļāni — ?) — fotogrāfs. No nebagātas ģimenes. Māte, Estere, slaucēja govis pie muižnieka, tēvs bija kurpnieks. Ģimenē bija septiņi dēli un trīs meitas. F. agri nācās meklēt iztiku. Viņš algoja sevi katoļu baznīcās ikonu atjaunošanai, vēlāk, dienesta laikā cara armijā, kļuva par ikonu gleznotāju, gleznoja pulku baznīcas. Zīmēja, iestudēja amatieru izrādes, sapņoja par kino. Taču viņa galvenā aizraušanās, kaisle un profesija visu mūžu kļuva fotogrāfija.

Vēl pirms Pirmā pasaules kara F. mācījās Rēzeknē pie pazīstamā meistara I. Taubkina, kuram bija darbnīcas arī Krāslavā un Ludzā. 1918. g., atgriezies no kara, atvēra Ludzā savu fotoateljē. 20. gados piedalījās Ludzas apriņķa iedzīvotāju pasportizācijā, sadarbojās ar ilustrētiem žurnāliem «Atpūta» un «Idiše bilder» Rīgā. Piedalījās izstādēs, tikās ar rakstniekiem. Vadīja dienasgrāmatu.

30. gadu sākumā nodibināja studiju «Frank-film», lai uzņemtu filmu «Cu špēt!» («Par vēlu!») — par nabadzīgiem veciem cilvēkiem, kuru bērni izbraukuši uz Ameriku laimes meklējumos un aizmirsuši savus vecākus. Diemžēl filmu uzņemt neizdevās.

Kamēr F. nodarbojās ar filmu, fotogrāfija nonāca pagrimumā. Klienti aizgāja pie konkurentiem — viņa bijušajiem audzēkņiem Cemelim un Falkovam. Nauda izsīka, māja, kas pirkta pēc pasportizācijas, bija jāpārdod. Mēbeles aprakstīja par parādiem. Tas, kas palika, nodega ugunsgrēkā 1938. g. 11. jūnijā. Šo ugunsgrēku F. iemūžināja fotogrāfijā.

Viss F. fotoarhīvs gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Saglabājušies vairāki Ludzas skati, vairāki portreti un simtiem fotogrāfiju Ludzas un tās apkārtnes iedzīvotāju ģimeņu albumos. Saglabājies arī fotomontāža «Sapnis» (Sapnis) no 1934. g.

F. strādāja par fotogrāfu līdz 70 gadu vecumam. Otrā pasaules kara gados — Urālos, pēc kara — Ludzā, Jēkabpilī un Rīgā.

F. dēls, pasaulslavenais Latvijas kinorežisors Hercs Franks, veltīja tēva piemiņai savu grāmatu par dokumentālo kino «Ptolemaja karte» (M., 1975; Berlīne, 2006). Krājumā «Latvijas fotogrāfi. 100 labākie attēli» (Rīga, 2001), izdotā latviešu, krievu, angļu un japāņu valodās, publicēts F. uzņēmums «Ludzas pils drupas ziemā».

V. Šaldova

Vulfa Franka fotogrāfijas: