Fleišmans Lazars Solomonovičs (1944) — literatūrzinātnieks, krievu literatūras speciālists. Tēvs — mākslinieks, māte — ārste-laborante. Dzimis evakuācijā. 1944. g. oktobrī ģimene atgriezās Rīgā. Mācījās E. Dārziņa Mūzikas skolā un Jāz. Mediņa vārdā nosauktajā Mūzikas skolā. 1966. g. ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitāti, specialitāte «krievu valoda un literatūra». Universitātes gados uzrakstīja savu pirmo zinātnisko rakstu studentu «Puškina krājumam», bija L. S. Sidjakova izveidotās Latvijas universitātes studentu Puškina biedrības loceklis, ietilpa ap profesoru J. M. Lotmanu Tartu universitātē grupējušos jauno filologu lokā.
1974. g. janvārī izbrauca uz Izraēlu, kur sāka strādāt Ebreju universitātē Jeruzalemē. No 1985. g. — profesors Stenforda universitātes (ASV) Slāvu valodu un literatūras katedrā. Kā uzaicinātais profesors lasīja lekciju kursus Kalifornijas universitātē Bērklijā, Hārvarda, Jeilas, Prinstonas, Teksasas universitātēs, Krievijas Valsts humanitārajā universitātē, Latvijas Universitātē, Kārļa universitātē Prāgā; lasīja kursus par krievu dzejas vēsturi 17.—20. gs., par dažādiem krievu literatūras vēstures periodiem, kā arī par krievu literatūras avotpētniecību un dzejas zinātni. F. zinātniskās intereses aptver 19. un 20. gs., A. S. Puškina un B. L. Pasternaka jaunradi, krievu emigrācijas 20. gs. literāro un kultūras dzīvi (jo īpaši preses un žurnālistikas vēsturi trimdā) un Padomju Savienībā, krievu-baltiešu, krievu-ebreju un krievu-poļu kultūras sakarus. Viņa zinātnisko pētījumu, kas balstīti uz rūpīgu arhīvu materiālu izpēti, centrālā tēma ir Borisa Pasternaka jaunrade.
Viņš organizēja vairākas starptautiskas zinātniskas konferences un simpozijus, veltītus šī dzejnieka jaunradei, kā arī (kopā ar B. Ravdinu) simpoziju «Krievu kultūra Baltijas valstīs starpkaru periodā» (2001, Rīga), jubilejas Puškina konferenci (kopā ar D. Beteju, Stenforda, 1999), «Abrams Terss: Ar labu nakti, padomju civilizācija!» (1992, Stenforda).
Organizēja Stenforda universitātē radošās un zinātniskās inteliģences pārstāvju no Latvijas un citām Baltijas valstīm uzstāšanos sēriju. Vairāku starptautisku slāvistikas zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģiju loceklis, viens no sēriju «Slavica Hierosolymitana» (Jeruzaleme), «Modern Russian Literature and Culture» (Bērklija) un «Stanford Slavic Studies» dibinātājiem. Sagatavoja dokumentālo materiālu krājumus «Krievu Berlīne» (Parīze, 1983, Parīze-Maskava, 2003, kopā ar R. Hjūzu un O. Rajevsku-Hjūzu), «Krievu prese Rīgā: No avīzes „Segodņa“ vēstures 30. gados» (1.—5. sēj., Stenforda, 1997—1998, kopā ar J. I. Abizovu un B. A. Ravdinu), «Krievu-baltiešu krājums» (2 grām., Stenforda, 2004—2006, kopā ar B. A. Ravdinu). Gugenheima fonda stipendiāts (1987), Aleksandra Humbolta fonda prēmijas (1995) un Borisa Pasternaka prēmijas (2004) laureāts.
Darbi: Boriss Pasternaks divdesmitajos gados. Minhene, 1981, Sanktpēterburga, 2005; Boriss Pasternaks trīsdesmitajos gados. Jeruzaleme, 1984; Boriss Pasternaks un 1930. gadu literārā kustība. M., 2006; Boris Pasternak: The Poet and his Politics. Cambridge, MA, 1990; Provokācijas žņaugos: Operācija «Trests» un krievu ārzemju prese. M., 2003; No Puškina līdz Pasternakam: Izlasīti darbi par poētiku un krievu literatūras vēsturi. M., 2006.
Brods Ivars