Finkelšteins Moisejs Ionovičs (1922, Odesa — 1992, Rīga) — zinātnieks, lielākais speciālists radiolokācijas jomā. Dzimis un audzis Odesā, beidzis vidusskolu ar medaļu. 1939. g. iestājās Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultātē, sakarā ar kara sākumu pārgāja uz N. Žukovska vārdā nosaukto Kara-gaisa inženierzinātņu akadēmiju, kuru beidza 1945. g. 1945.—60. g. pasniedza kara skolās Feodosijā, Novogradvoļinskā, Rīgā, no 1960. g. — Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta Radiolokācijas katedras vadītājs. Tehnisko zinātņu kandidāts no 1959. g., tehnisko zinātņu doktors no 1967. g., profesors no 1967. g.

Organizēja un vadīja pētījumus par radiolokācijas zemvirsmas zondēšanu slāņotiem zemes segumiem, izmantojot viņa piedāvāto super platjoslas videoimpulsu signālu sintezēšanas metodi. Šo darbu aktualitāte sākotnēji bija saistīta ar polārās aviācijas vajadzībām: tajos gados lidmašīnu nosēšanās uz ledus bija intuitīva, bez jebkādiem ierīču norādījumiem par ledus seguma izturību. F. vadībā izstrādātā metodika un aparatūra kardināli atrisināja šo problēmu. Mērīšanas tehnikas izstrādi un tās praktisko pārbaudi viņš ar līdzstrādniekiem veica vairāku sezonu garumā polārajās ostās un Arktikas salās. Ar F. tiešu līdzdalību, izmantojot Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta Radiolokācijas katedras izstrādāto aparatūru jūras ledus biezuma distances mērīšanai, 1977. g. augustā notika ledus izlūkošana un optimālā maršruta izklāšana līdz Zemes Ziemeļpolam atomledlauzim «Arktika». Jūras ledus biezuma mērīšanas problēmas atrisinājums ļāva izplatīt šo metodi uz citiem ģeoloģiskiem un ģeofizikāliem uzdevumiem. Tālāka F. piedāvāto ideju attīstība notika viņa 70. gadu vidū Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta sastāvā organizētajā aviācijas zemvirsmas radiolokācijas problēmu zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kur tika izstrādāta aparatūra kūdras slāņu, gruntsūdeņu līmeņa un sasalušas augsnes zondēšanai. Tieši šajā laboratorijā F. zinātniskajā vadībā tika radīti pirmie unikālo georadaru paraugi, kuru daži modifikācijas, piemēram, dziļuma georadars «Pitons-02», tiek ražoti un izmantoti vairākas desmitgades. Pēdējos dzīves gados nodarbojās ar georadaru izstrādi kosmosa pētījumiem. Viņa vadībā tika radīti zemvirsmas zondēšanas iekārtu paraugi projektiem «Fobos» un «Marss». Vēlāk šīs izstrādes kļuva par jaunas georadaru paaudzes pamatu. F. bija šī zinātniskā virziena radītājs un atzīts līderis.

Ir 27 izgudrojumu, 150 zinātnisku publikāciju autors. F. vadībā apmēram 20 jaunie zinātnieki kļuva par zinātņu kandidātiem. PSRS Valsts prēmijas laureāts (1984), Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1982). 1977. g. apbalvots ar zīmi «Goda polārpētnieks».

Lit.: Ķemmes filtri. M., 1969; Radiolokācijas pamati. M., 1973, 1983 (2. izd.); Slāņoto zemes segumu radiolokācija. M., 1977 (līdzautori); Radiolokācijas zemvirsmas zondēšanas pielietojums inženierģeoloģijā. M.,1986 (līdzautori); Zemvirsmas radiolokācija. M., 1994 (līdzautori)

Ivars Brods

REE 3, 218