Felss Ruvims (1917, Krustpils — ?). Beidzis pamatskolu. 1929. g. pārcēlās uz Rīgu. Strādāja lielā tirdzniecības bāzē. Iestājās Šolома-Aleihema vārdā nosauktajā vakara ģimnāzijā, kurā galvenokārt mācījās strādājošā jaunatne. Nodarbojās ar nelegālu darbību, vadīja nelegālu tipogrāfiju. 1935. g. kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas biedru. 1936. g. izbrauca uz Spāniju, kur piedalījās pilsoņu karā republikāņu pusē. Cīnījās divīzijas artilērijas sastāvā V. Kolarova vārdā nosauktajā baterijā dažādos Andalūzijas un Estremaduras frontes iecirkņos, pie Tahas upes. Bija arī izlūks baterijā. 1939. g. 18. janvārī kopā ar citiem interbrigāžu kareivjiem tika izvests uz Katalonijai, pēc tam, pārejot Spānijas-Francijas robežu, atradās Senciprjēnas un Žirsu nometnēs. Aizbēga no nometnes, nokļuva Bordo. Iekārtojies par kurinātāju Beļģijas tvaikonī, nokļuva Antverpenē. Vēlāk strādāja par kurinātāju Dienvidslāvijas tvaikonī, kas veica reisus starp Spāniju un Āfriku. 1941. g. februārī caur Klusā okeāna pusi ieradās Vladivostokā. 1941. g. 9. martā, izbraucis cauri visai Padomju Savienībai, nokļuva Rīgā. Otrā pasaules kara laikā dienēja par izlūkošanas priekšnieka palīgu, cīnījās 43. Latviešu gvardes strēlnieku divīzijā. Karu beidza kapteiņa pakāpē. Pēc kara dzīvoja un strādāja Rīgā.

Lit.: Avots: Vāters E. Latvijas ebreji cīņā ar nacismu. Latvijas cīnītāji Spānijā. 1936—1939. Atmiņas un dokumenti. Rīga: Liesma, 1970.

I. Ročko