Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Fabrikants Venjamins Ļvovičs (1908-1981)

Personas dati
UzvārdsFabrikants
VārdsVenjamins
Tēva vārdsĻvovičs
Dzimšanas gads1908
Dzimšanas mēnesis3
Dzimšanas diena19
Dzimšanas vietaOrša
Miršanas gads1981
Miršanas vietaRīga
DzimumsM

Fabrikants Venjamins Ļvovičs (19.03.1908, Orša, Mogiļevas guberņa — 1981, Rīga) — zinātnieks-enerģētiķis, pedagogs, izgudrotājs, dzejnieks. No skolotāju ģimenes. Divu gadu vecumā pēc mātes nāves palika tēva aprūpē. Pēc septiņgadīgās skolas beigšanas 1923. g. iestājās Maskavas elektrotehnikumā. Pēc tehnikuma beigšanas no 1928. g. strādāja par tehniķi Tomskas elektrostacijā, pēc tam — sistēmā «Teploelektroprojekts» Maskavā. Dienēja Sarkanajā Armijā. 1936. g. izslēgts no VK(b)P kandidātiem par vecāku mantiskā stāvokļa slēpšanu, gadu vēlāk atjaunots, 1938. g. iestājās KPFS. 1936. g. beidzis Maskavas Enerģētikas institūtu. 1939. g. atkal iesaukts armijā. 1941. g. rudenī Maskavas strādnieku divīzijas sastāvā piedalījās Maskavas aizstāvēšanā. Tehnisko zinātņu kandidāts no 1945. g., tehnisko zinātņu doktors no 1959. g. Maskavas Enerģētikas institūta docents (1945—61). 1960. g. konkursa kārtībā ievēlēts par Rīgas Politehniskā institūta profesoru, strādāja par Elektrostaciju, tīklu un sistēmu katedras vadītāju.

Lielākais speciālists relejaizsardzības un energosistēmu automātikas jomā, šīs zinātņu nozares zinātniskās skolas izveidotājs. 1950. g. apbalvots ar PSRS Staļina prēmiju par ātrdarbīgās filtru augstfrekvences aizsardzības izstrādi un sērijveida ražošanas apgūšanu. LPSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1966). Apmēram 100 zinātnisku publikāciju autors, no tām — 12 monogrāfijas. Vairāk nekā 30 izgudrojumu autors. Viņa vadībā sagatavotas vairāk nekā 30 disertācijas. Bija PSRS Valsts zinātnes un tehnikas komitejas Relejaizsardzības komisijas loceklis, vairāku PSRS Augstskolu ministrijas komisiju un zinātnisko padomju loceklis. Apbalvots ar sešām medaļām, LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu, no 1979. g. — personālais pensionārs.

No 10 gadu vecuma rakstīja dzeju, taču dzīves laikā gandrīz nepublicējās (1961. g. avīze «Sovetskaja Latvija» publicēja vienu dzejoli). Pēc F. nāves Rīgā iznāca vairāki dzejoļu krājumi un romāns dzejā «Fjodors Sojevs», publicēts 2000. g.

Uz Rīgas Tehniskās universitātes Elektroenerģētikas fakultātes ēkas, kurā F. nostrādāja vairāk nekā 20 gadus, uzstādīta piemiņas plāksne izcilā zinātnieka piemiņai.

Darbi: Simetrisko komponentu filtri. M.—Ļ., 1950, 1962 (2. izd.); Maiņstrāvas releju tinumu teorija. M.—Ļ., 1958; Pusvadītāju pielietojums relejaizsardzības un sistēmas automātikas iekārtās. M.,1962 (līdzautori); Sadales elektrosistēmu relejaizsardzība. M., 1965 (līdzautori); Energosistēmu relejaizsardzības un automātikas iekārtu elementi un to projektēšana. M., 1968; Relejaizsardzības un automātikas mērīšanas orgānu konstruēšanas teorijas pamati. M., 1968; Uzdevumu krājums relejaizsardzībā. M., 1971 (līdzautori); Uzdevumu krājums par automātisko iekārtu elementiem. M., 1976 (līdzautori); Distances aizsardzība. M., 1978; Automātisko iekārtu elementi (mācību grāmata augstskolām), M., 1981.

Ivars Brods