Eiduss Haims Tevelevičs (lit. pseidonīms U. Haijams) (1896, Krāslava, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa — 1972, Maskava) — orientālists. Vēstures zinātņu doktors (1940), profesors (1941).
Ja.T. Eidusa brālis.

1914.–17. gadā studēja Psihoneiroloģijas institūtā (Petrograda); 1924. gadā beidza RKKA Militārās akadēmijas Austrumu nodaļas (fakultātes) Japāņu nodaļu.
1917. gadā veica politiski izglītojošu darbu starp ebreju strādniekiem ādas rūpniecības arodbiedrībā (Vitebska); strādāja no Vācijas atgriežušos gūstekņu komisijā („Plenbezh“).
1918. gadā — Sarkanajā armijā; Lietuvas-Baltkrievijas Padomju Republikas Revolucionārā Kara Padomes Politdaļas priekšnieka vietnieks.
1919.–20. gadā — pagrīdes darbā Viļņā.
1925.–26. gadā — PSRS konsuls Japānā (Osaka); 1926.–31. gadā — Profinterna Koloniālā sektora priekšnieka vietnieks; 1931.–72. gadā — Komunistiskās akadēmijas Pasaules saimniecības un pasaules politikas institūtā, PSRS ZA Ekonomikas institūtā, PSRS ZA Austrumu zinātņu institūtā. Vienlaikus daudzus gadus veica pedagoģisko darbu.
Aptuveni 180 zinātnisko darbu, tostarp 18 monogrāfiju autors.
Galvenie pētījumu virzieni: Japānas vēsturiskā procesa koncepcija no seniem laikiem līdz mūsdienām; Japānas jaunāko laiku vēstures ekonomiskās un politiskās problēmas; PSRS-Japānas valsts ārpolitisko attiecību attīstība u.c.

Darbi: Strādnieku kustības apceres Austrumu zemēs. Maskava, 1922; Mūsdienu japāņu imperiālisms. Maskava, 1932; Japāna. 2. izd. Maskava, 1938; Japāna un ASV karā Klusajā okeānā. Taškenta, 1943; Japānas jaunākās vēstures apceres. Maskava, 1955; Japānas vēsture no seniem laikiem līdz mūsdienām. Maskava, 1968.

E. brālis — Peisahs (1904, Viļņa — 1941), ķīmijas inženieris. Tehnisko zinātņu kandidāts (1938). Beidzis MHTI ķīmijas un tehnoloģijas fakultātes (1930). Vienlaikus strādāja par dzirnavas inženieru-rupjmaiznieku; no 1930. gada — PSRS Graudu ZPI (Maskava), miltu ražošanas laboratorijas vadītājs. Zinātniski pētījumi miltu ražošanas jomā. 3 grāmatu par miltu ražošanas tehnoloģiju un vairāk nekā 40 zinātnisku rakstu autors. Kritis frontē.

REE 3, 449-450