Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Eiduss Aleksandrs Maksimoovičs (1889)

Personas dati
UzvārdsEiduss
VārdsAleksandrs
Tēva vārdsMaksimoovičs
Dzimšanas gads1889
Dzimšanas mēnesis3
Dzimšanas diena28
Dzimšanas vietaDaugavpils
DzimumsM

Eiduss Aleksandrs Maksimoovičs (28.03.1889, Daugavpils, Vitebskas guberņa) — kinostudijas administratīvais un vadošais darbinieks, pirmās kategorijas filmas direktors, viens no vecākajiem PSRS kinematografistiem. Dzimis amatnieku ģimenē. Finansiālu apstākļu smaguma dēļ 1905. gadā bija spiests pamest Daugavpils pilsētas 6-klašu skolas 5. klasi; 1906. gadā iekārtojās par kinomehāniķa palīgu pirmajā pilsētas kinoteātrī „Beaumont“. 1907.–11. gadā — kinomehāniķis Daugavpilī, Vitebskā, Ņeveļā. 1912.–18. gadā — kinoteātru vadītājs Vitebskā un Minskā (Baltkrievija). 1919.–24. gadā — Vitebskas guberņas Kino un Foto sekcijas ekspluatācijas nodaļas vadītājs un „Levfilm“ nomas kantoras vadītājs Vitebskā. 1924.–39. gadā — vadīja „Belgoskino“ tresta ekspluatācijas nodaļu; bija Kinoficēšanas pārvaldes vadītāja vietnieks un vēlāk apgabala kinoficēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Minskā. 1939.–41. gadā — kinostudijas „Padomju Baltkrievija“ filmas „Mīlas dziesma“ direktors. 1941.–44. gadā — filmas „Ivans Bargais“ direktors Centrālajā apvienotajā kinostudijā Alma-Atā (Kazahstāna), pēc tam „Mosfilmā“. 1945. gada martā ar PSRS Kinematogrāfijas ministrijas rīkojumu tika pārcelts uz Rīgas kinostudiju par filmas „Atgriešanās ar uzvaru“ direktoru un aktīvi piedalījās visas organizācijas darbā. No 1952. gada decembra līdz 1956. gada jūnijam — Rīgas kinostudijas direktora ražošanas vietnieks. Piedalījās vairāku ievērojamu dokumentālo, zinātniski populāro un māksliniecisko filmu veidošanā: „Rainis,“ „Padomju Latvija,“ „Jaunajos ceļos,“ „Lokomotīvisti, uzmanību!,“ „Liesmainiem gadiem.“ Apbalvots ar medaļu „Par varonīgu darbu,“ zīmi „Par teicamu darbu“ un diviem Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem.

I. Bažuls