Etingers Pāvels (Pinhass) Davidovičs (1866, Ļubļina — 1948, Maskava) — mākslas vēsturnieks, mākslas kritiķis.
Studēja Rīgas Politehniskumā tirdzniecības fakultātē.
No 1899. gada — Maskavā.
1903. gadā kā mākslas recenzents sāka sadarboties Maskavas avīzē „Russkie Vedomosti“ (pseidonīms „Ljubitel“).
No 1912. gada — Sarkanā Krusta māsu žēlsirdības kopienas māksliniecisko izdevumu komitejas biedrs; strādāja žurnālos „Russkiy Bibliofil,“ „Stolitsa i Usadba“ un avīzē „Utro Rossii“.
No 1913. gada — Imperatoro Maskavas Sabiedriskā un Rumjanceva muzeja goda biedrs; Maskavas Mākslinieku biedrības biedrs. No 1918. gada — Tautas Izglītības Komisariāta Muzeju un seno pieminekļu aizsardzības nodaļas darbinieks. Uzstājās kā eksperts, komisiju un komiteju biedrs, izstāžu organizators, muzeju ekspozīciju pastāvīgais konsultants, tostarp starptautisku.
No 1924. gada — Valsts mākslinieciskās zināšanu akadēmijas (GAKhN) pētnieciskais darbinieks. Pētīja mūsdienu Rietumu mākslas stāvokli, ārzemēs dzīvojošo krievu mākslinieku darbus. Publicēja savus darbus žurnālos „Среди коллекционеров,“ „Pechat i revolyutsiya,“ „Iskusstvo,“ „Tvorchestvo,“ „Knizhnyye novosti,“ „Arkhitektura SSSR“ (1920.–40.). Atsevišķi izdotas E. grāmatas: „Staņislavs Noakovskis,“ „Favorska grāmatzīmes.“ Aktīvi piedalījās „Grāmatu draugu biedrības“ darbā kā grāmatzīmju pētniecības sekcijas biedrs. Savāca vairāk nekā 11 000 krievu un padomju meistaru darbu.
1940. gadā — Goslitizdata žūrijas biedrs vislabākā poligrāfiskā noformējuma prēmiju piešķiršanā.

REE 3, 475