Erušalmi Eliezers (1903, Gorodišča, Minskas guberņa — ?), rakstnieks, publicists. 1925. g. eksternātā beidzis vidusskolu, studēja humanitārās zinātnes Harkovas, Kauņas un Kēnigsbergas universitātēs, ieguva zinātņu doktora grādu. Literatūrā debitēja ar publicistikas rakstiem Rīgas krievu avīzē «Segodņa». Jidišā sāka rakstīt 1927. g. Vienlaikus publicējās arī ivritā. 1941. g. nonāca Šauļu geto (Lietuva), kur vadīja tautas skolu. 1942.-1943. g. tehniskais sekretārs judenrāta aparātā, pierakstīja geto ieslodzīto stāstus. 1944. g. izdevās aizbēgt mežā pie partizāniem, pēc tam dienēja Padomju Armijā. No 1945. g. jūnija līdz septembrim Lodzā (Polija) - ebreju vēstures komisijas loceklis, pēc tam pārcēlās uz Itāliju, veica darbu ebreju bēgļu vidū. No 1949. g. Izraēlā. Pirmā grāmata — īsa ebreju vēsture jidišā — izdota 1946. g. Romā. Tur pat 1947. g. iznāca grāmata par H.-N. Bjalika dzīvi un jaunradi. 1959. g. Telavivā izdota grāmata «Lietuvas ebreju bojāeja» ivritā, kas balstīta uz materiāliem, ko E. savāca Šauļu geto. 1958. g. Jeruzalemē iznāca grāmata «Šauļu vēsture», bet 1960. g. Berlīnē — grāmata par geto bērniem. Par romānu «No ziemeļu mežiem līdz Karmela kalniem» E. tika apbalvots ar Pasaules ebreju kongresa prēmiju.