| Personas dati |
| Uzvārds | Lajevskis |
| Vārds | Josifs |
| Tēva vārds | Uzieļevičs |
| Dzimšanas gads | 1920 |
| Dzimšanas mēnesis | 12 |
| Dzimšanas diena | 13 |
| birth_place | Orela |
Šī ir veca dokumenta versija!
Epšteins Tovijs Davidovičs (1895-1969)
| Personas dati |
| Uzvārds | Epšteins |
| Vārds | Tovijs |
| Tēva vārds | Davidovičs |
| Dzimšanas gads | 1895 |
| birth_place | Latvija |
| Miršanas gads | 1969 |
| Dzimums | M |
Epšteins Tovijs Davidovičs (1895, Latvija — 1969) — ārsts, higiēnists, viens no pirmajiem medicīnas vēsturniekiem, pedagogs, veselības aprūpes organizators, Tatārijas PSR Nopelniem bagātais ārsts. Dzimis zobārsta ģimenē. 1920. gadā ar zelta medaļu beidzis Kazaņas Universitātes Medicīnas fakultāti. 1921. gadā strādāja Simbirskas slimnīcā; no 1922. gada vadīja reģionālo veselības aizsardzību Votkiņskā. 1935.–38. gadā no Tatārijas APSR veselības aizsardzības reģistratora kāpa līdz sociālās higiēnas katedras vadītājam, direktora vietniekam un tautas veselības komisāra vietniekam ārstnieciskajā daļā. 1939.–42. gadā vadīja Staļingradas Medicīnas institūtā viņa izveidoto veselības aprūpes organizācijas katedru; vienlaikus pildīja direktora vietnieka pienākumus. 1942. gada beigās evakuēts uz Kazaņu, kur atkal tika iecelts par tautas veselības komisāra vietnieku. Strādāja par galveno valsts sanitāro inspektoru; paralēli bija otrais profesors veselības aprūpes organizācijas katedrā pie katedras vadītāja prof. F.G. Muhamjedjarova. Nodarbojās ar organizatorisko, aizsardzības, pretepidēmijas un ārstnieciskās-profilaktiskās darbības darbu. 1949. gadā Kazaņas Medicīnas institūtā izveidoja patstāvīgu medicīnas vēstures katedru un kļuva par tās vadītāju; 1954.–66. gadā vadīja apvienoto sociālās higiēnas, veselības aprūpes organizācijas un medicīnas vēstures katedru. No 1966. gada aizgāja pensijā; bija konsultants savam pēctecim un audzēknim, medicīnas zinātņu doktoram, profesoram M.H. Vahitovam. Pētīja bērnu fizisko attīstību, demogrāfiskos procesus Tatārijas Republikā, medicīnas vēsturi un veselības aprūpes organizāciju Krievijā. Sagatavoja trīs doktorus (V.V. Treimanis, M.H. Vahitovs, N.M. Žučkova) un 24 zinātņu kandidātus. Piedalījās vēlētos orgānos, ārstu asociācijās, zinātniskās biedrībās un eksāmenu komisijās; bija Lielās Medicīnas Enciklopēdijas medicīnas vēstures sadaļas līdzredaktors; Viskrievijas Higiēnistu biedrības valdes biedrs; Tatārijas APSR Medicīnas vēsturnieku biedrības priekšsēdētājs; Tatārijas Republikas veselības ministra vietnieks. Par nopelniem veselības aprūpes jomā piešķirts goda nosaukums „Tatārijas APSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks,“ apbalvots ar ordeni „Goda zīme“ un medaļām.