Epšteins Mendels

Dzimis 1907. gada 23. decembrī Liepājā, sīktirgotāja ģimenē; tēvs — Avrams Bers; māte — Ketija (dzim. Rabinoviča). 1914. gada augustā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Krieviju, Šklova pilsētu. 1915.–18. gadā mācījās tautas skolā Šklovā. 1918. gada septembrī atgriezās Liepājā.

No 1919. gada mācījies ebreju pamatskolā Liepājas vecāku biedrībā „Tarbut“. 1921. gadā uzsāka mācības Liepājas Valsts ebreju vidusskolā, ko beidza 1925. gadā. No 1926. gada studēja tieslietas Latvijas Universitātē, beidzot 1932. gadā. Studiju laikā bija privātskolotājs; 1928.–31. gadā — ierēdnis biedrības „Keren Hayesod“ birojā. 1932. gadā strādāja zvērināta advokāta E. Heikinga birojā. No 1933. gada 8. februāra — zvērināta advokāta E. Heikinga palīgs Liepājā. 1935. gada 12. aprīlī svītrots no zvērinātu advokātu palīgu saraksta. 1933.–35. gadā strādāja arī par tieslietu priekšmetu un ebreju vēstures skolotāju Liepājas ebreju privātajā ģimnāzijā un 1933.–34. gadā tās ģimnāzijas pamatskolā. No 1935. gada maija — skolotājs ebreju pamatskolā Valkā, Igaunijā; 1937. gada jūnijā-jūlijā — pagaidu ierēdnis biedrības „Keren Hayesod“ birojā Rīgā. 30 gadus darbojās cionistiskajā organizācijā „Histadrut Hatsionit.“ No 1938. gada līdz 1940. gada jūlijam — lietvedis Jeruzalemes Universitātes veicināšanas biedrības birojā Rīgā; no 1939. gada līdz 1941. gada jūlijam — tulkotājs avīzes „Unzer Vort“ redakcijā. No 1938. gada arī — sekretārs zvērināta advokāta A. Gutmana birojā.

Padomju okupācijas apstākļos 1940. gada vasarā centās atgūt zvērināta advokāta palīga statusu. No 1941. gada janvāra līdz jūnijam — Rīgas Proletariešu rajona rūpnieciskā kombinātā plānošanas speciālists. 1941. gada vasarā evakuēts uz Krieviju. No 1941. gada jūlija līdz septembrim — lauksaimniecības strādnieks kolhozā „Dubrovo“ Paļkino rajonā, Jaroslavļas apgabalā. No 1941. gada septembra līdz 1942. gada jūlijam — juridiskās konsultācijas direktors Karavānā, Džalalabadas apgabalā, Kirgīzijā. 1942. gada jūlijā mobilizēts Sarkanajā armijā; dienēja Latvijas Strēlnieku Rezerves pulkā Iževskā; no 1943. gada jūlija — rakstvedis 43. Gvardes Latvijas Strēlnieku pulkā; no jūnija — mācību bataljonā. 1945. gada novembrī demobilizēts gvardes jaunākā seržanta pakāpē. Piedalījies kaujās Ziemeļrietumu, 2. Baltijas un Ļeņingradas frontēs. No 1945. gada — advokāts Rēzeknes juridiskajā konsultācijā; 1946. gada janvārī atlaists. No 1948. gada janvāra — advokāts Kuldīgas juridiskajā konsultācijā; no februāra — Jelgavas juridiskajā konsultācijā. 1949. gada februārī ar Tieslietu ministrijas rīkojumu izslēgts no Advokatūras kolēģijas. Dzīvoja Rīgā. Vēlāk emigrēja uz Izraēlu un bija advokāts un notārs Jeruzalemē. Miris 1990. gados Jeruzalemē.

Apbalvojumi: medaļas „Par kaujas nopelniem,“ „Par drosmi“ un „Par uzvaru pār Vāciju.“

Ebreju studentu korporācijas „Hahaver“ filisteris.

LA 175.–176.