Elkovska (Sverdlova) Estera Šapsovna (13.11.1926, Gostini ciems, Daugavpils rajons) — strādniece. Meža rūpniecības brakiera Sverdlova Šapsa (1902 — 1960, Rīga) un Sverdlovas (Ipugdinas) Lejas (1899, Vārkaļi) meita. 1940. gadā beigusi 5 ebreju skolas klases Rīgā. 1941. gadā evakuēta uz Kanukovu, Kalmiku APSR. 1942. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Urālu. 1943. gadā beigusi vidusskolas 8. klasi Kamenskas-Urālskā. 1943.–45. gadā — studente arodskolas Nr. 1 Novosibirskā. 1945. gadā reevakuēta uz Rīgu. 1945.–46. gadā — slēdzniece-instrumentāltāja rūpnīcā VEF. 1949.–51. gadā — pārdevēja Latvijas dzelzceļa 1. NOR ORS. 1955.–58. gadā — pārdevēja Rīgas 2. Gorpromtorgā. 1961.–62. gadā — motoriste Rīgas Ādas un galantērijas rūpnīcā. 1962.–67. gadā — vecākā apgādes inspektore Rīgas Sarkanā Krusta biedrībā. 1967. gadā — papēžu apšuvuma strādniece rūpnīcā „Rekords“. No 1967. gada — pieņēmēja-pulkstenītāja „Darbs“ ražošanas apvienības 1. ceha. 1958. gadā E. tika tiesāta pēc 1947. gada 4.06. dekrēta 2. panta un Augstākā tiesa notiesāja uz 10 gadiem cietumā; atbrīvota pēc amnestijas 1961. gadā. Laulībā ar Elkovsku Mejeru (1920, Rīga) piedzima dēli Elkovskis Aba (1947, Rīga) un Elkovskis Šarls (1961, Rīga). Holokaustā gāja bojā E. māsa un brālis — Sverdlova Broha (1924, Daugavpils — 1941, Rīga) un Sverdlovs Zalmans (1928, Daugavpils — 1941, Rīga). 1971. gadā E. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu pēc māsīcas Ritvo (Kazimir) Fanjas (1922, Limbaži) uzaicinājuma, kura 1956. gadā emigrēja no Latvijas uz Poliju un vēlāk dzīvoja Izraēlā.

A. Normans

Elkovskis Meijers (1920, Rīga) — vīrs
Elkovskis Aba (1947, Rīga) — dēls
Elkovskis Šarls (1961, Rīga) — dēls
Sverdlovs Šapses (1902 — 1960, Rīga) — tēvs
Sverdlova (Ipugdina) Leja (1899, Vārkaļi) — māte
Sverdlova Broha (1924, Daugavpils — 1941, Rīga) — māsa
Sverdlovs Zalmans (1928, Daugavpils — 1941, Rīga) — brālis
Gleizermane (Sverdlova) Roza (1923, Daugavpils) — māsa
Ritvo (Kazimir) Fanja (1922, Limbaži) — māsīca