Eizenšteins Sergejs Mihailovičs (1898, Rīga — 1948, Maskava) — padomju kinorežisors, kinodramaturgs, mākslas teorētiķis. Dzimis Rīgas pilsētas arhitekta ģimenē; tēvs — ebrejs, pieņēmis kristietību, māte — krieviete. No 1915–18. gada studēja Civilinženieru institūtā. No 1918. gada strādāja Sarkanās armijas aģitācijas vilcienos. 1920. gadā bija Proletkulturas Pirmā Strādnieku teātra dekorācijas daļas vadītājs. 1921.–22. gadā studēja Valsts Augstākajos Teātra Režijas darbnīcās pie V. Meierholda. Viņa filmas „Streiks“ (1924), „Bruņukuģis Potjomkins“ (1925), „Oktobris“ (1927), „Aleksandrs Ņevskis“ (1938) un „Ivans Briesmīgais“ (1. sērija 1945, 2. sērija 1958) iekļautas pasaules kino klasikā. 1929.–32. gadā devās komandējumā uz Rietumeiropu un ASV. Filmēja nepabeigto kino epopeju „¡Que viva México!“. Eizenšteins nekad nepublicēja savu ebreju izcelsmi, tomēr uzstājās antifašistiskajos ebreju mītiņos Maskavā 1941. un 1942. gadā. Viņa sieva — Pēra Ataše (dzim. Fogelmann; 1900.–65.).