Egenburgs Izraēls Cālerovičs (28.03.1937, Bobruiska, Mogiļevas apgabals, Baltkrievija) — tehniķis. Dzimis Egenburgsa Cālera Šļemoviča (1908, Kopatkevichi ciems, Gomeļas apgabals, Baltkrievija) un Egenburgasas (Fridmanes) Sonjas Zusevnas (1910, Ovruch, Žitomiras apgabals, Ukraina) ģimenē. Kopā ar māti evakuēts uz Vjazovska rajonu, Saratovas apgabalā (1941.–1945.). Atgriežoties Baltkrievijā, beidza 7 Minskas vidusskolas Nr. 3 klases (1945.–52.), pēc tam — Minskas Automehānikas tehnikumu (1952.–56.). Strādāja Valsts gultņu rūpnīcā Nr. 11 (1956.); dienēja Padomju armijā (1956.–59., Minska). Pēc demobilizācijas strādāja par tehniķi Valsts gultņu rūpnīcā Nr. 11 (1959.–64.). Pārcēloties uz Rīgu, strādāja par inženieri rūpnīcā REZ (1964.–80.). Vienlaikus beidzis Rīgas Politehniskā institūta neklātienes nodaļu (1967).

Laulībā ar Sverdlovu Žanetu Zeļigovnu (1940, Rīga) piedzima dēls Egenburgs Elmārs Izraēļevičs (1967, Rīga).

1980. gadā saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur kopš 1970. gada dzīvoja sievas tante (sievas tēva pusmāsa) — Cīsere (Sivošinska) Sara Sinajevna (1912, Rīga).

N. Voronova

Egenburgs Cālers Šļemovičs (1908) — tēvs
Egenburgasa (Fridmane) Sonja Zusevna (1910) — māte
Egenburgs Markss Cālerovičs (1942, Jagodnaja Polyana, Saratovas apgabals) — brālis
Sverdlova Žaneta Zeļigovna (1940) — sieva
Egenburgs Elmārs Izraēļevičs (1967) — dēls
Cīsere (Sivošinska) Sara Sinajevna (1912) — sievas tante