Edidovičs Mihails Davidovičs (07.02.1941, Rīga — 17.01.2008, Jūrmala) — rakstnieks, žurnālists, dzejnieks, tulkotājs. Kara laikā kopā ar vecākiem evakuēts no Rīgas dienu pirms fašistu ierašanās; atgriezās Rīgā 1945. gadā. 1960. gadā devās uz Vidusāziju; 1961. gadā pārcēlās uz Magadanu, pēc tam uz Providenijas līci Čukotkā. Strādāja par sagādātāju rūpkombinātā, par meistaru brieža ādas jaku un cimdu šūšanā, par matrozi vaļu medību kuģī, par ziemeļbriežu ganu, kādu laiku vadīja nodaļu rajona komjaunatnes komitejā. Čukotkā sāka rakstīt dzejoļus un reportāžas vietējai presei; tur arī sāka profesionālo žurnālistikas darbību: vispirms avīzē „Maяk Severa“, bet 1965. gada pavasarī — ar viņa līdzdalību dibinātajā avīzē „Polyarnik“. 1969. gadā neklātienē beidza Tālā Austrumu universitātes Žurnālistikas fakultāti; tobrīd jau strādāja par korespondenti Magadanas Radio un televīzijas komitejā. 1970. gados atgriezās Latvijā, taču „piektās rindkopas“ dēļ nevarēja iekārtoties nevienā redakcijā un atgriezās Magadanā, kur desmit gadus strādāja vietējā radio komitejā un uzrakstīja desmitiem problemātisku rakstu vietējai un centrālajai pressei. 1975. gadā Magadanā izdeva pirmo dzejoļu krājumu „Jūra smaržo pēc ledus“; 1981. gadā otro — „Ziemas elpa,“ „Skuridins,“ „Caurums zvaigznājā“. Dzejoļi publicēti avīzēs „Sovetskaja Čukotka,“ „Magadanski Komsomolets,“ „Magadanskaja Pravda“ u.c., almanacha „Na Severe Dalnem“ un žurnālā „Dalny Vostok,“ dažādos krājumos. Maskavā iznāca E. tulkojumu grāmatas no čukču, eskimosu, evenku valodām. 1982. gadā uzņemts PSRS Rakstnieku savienībā; 1984. gadā atgriezās Rīgā, iekārtojās reklāmas aģentūrā. 1988. gadā, kad Rīgā tika dibināta Latvijas Ebreju kultūras biedrība, tika ievēlēts par tās valdes biedru. Publicēja rakstus par „ebreju“ tematiku; strādāja par atbildīgā redaktora vietnieki neatkarīgajā ebreju žurnālā „Ebreju kultūras vēstnesis“; piedalījās kopā ar Samu Heifersu, ansambļa Via Tercia vadītāju, muzikāli poētiskā izrādes „Ebreju dialogi“ iestudēšanā un ar šo izrādi gastrolēja daudzās Padomju Savienības pilsētās. 1990. gadā emigrēja uz ASV. Tika uzņemts vecākās amerikāņu avīzes krievu valodā „Novoye Russkoye Slovo“ redakcijā, kur desmit gadu laikā gandrīz katrā numurā publicēja pirmklasīgu publicistiku, rediģēja rubrikas „Ziņas no Izraēlas,“ tikās un intervēja slavenos mūsdienu cilvēkus: Ņujorkas gubernatoru Pataki, Ņujorkas mēru Džuliani un bijušo mēru Kohu, kongresmeņus Lautenbergu, Paskrēlu, Kleinu, Madelēnu Olbraitu, Ronaldu Lauderu, Eli Vizeli, Izraēlas politiķus Netanjahu, Baraku, Ļibermanu, Ščaransku. Paralēli vadīja „Ebreju dialogus“ Ņujorkas radio stacijā „Narodnaya volna,“ vēlāk rediģēja rubrika „Eksperta birojs Mihails Edičs“ avīzē „Yevreiskiy Mir“. 2004. gada rudenī atgriezās Latvijā, apmetās Jūrmalā, rakstīja dzeju, prozu (nepabeigtu romānu par Čukotku „Sliedes pāriet pakaļslīdošās sliedēs“). 2007. gadā Rīgā izdeva dzejoļu krājumu „Sarkanais numurs“.

I. Brods