Dubašinskis Josifs (18.05.1919, Novoukrainsa -09.04.2007, Daugavpils) – lieteratūrzinātnieks, profesors, habilitētais filoloģijas doktors. Drīz pēc iestāšanās Maskavas Filozofijas, literatūras un vēstures institūtā, kurā studēja kopā ar Pēvelu Koganu un Dāvidu Samoilovu, aizgāja uz fronti, dienēja kavalērijas pulkā, pēc tam tanku korpusā, mācījās tulku skolā, apguva vācu valodu. Apbalvots ar Aleksandra Ņevska ordeni, Tēvijas kara ordeni, Sarkanās zvaigznes ordeni un medaļām1949. gadā pabeidza Maskavas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (filologs, angļu valodas un Rietumu literatūras pasniedzējs), pēc tam aspirantūru MVU. Antisemītiskās kampaņas dēļ 1953 . gadā pārcēlās uz Daugavpili, strādāja Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultātes Krievu un ārzemju literatūras katedrā: 1957. gadā vecākais pasniedzējs, 1957.-1974. gadā docents, 1974.-1994. gadā profesors, 60.-70. gados arī katedras vadītājs. 1957. gadā MVU aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par amerikāņu literatūru, 1971. gadā doktora disertāciju “Svifta satīra”, nostrificēta 1992. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijā. Publicējis 9 monogrāfijas, daudzus rakstus zinātniskajos žurnālos unkrājumos. 1994. gadā Dubašinska 75. gadu jubilejā DPU Krievu literatūras un kultūras katedra izdeva viņam veltītu krājumu 1994. gadā pēc aiziešanas pensijā Dubašinskis turpināja piedalīties augstskolas dzīvē, bija Habilitācijas padomes loceklis, publicējās katedras rakstu krājumos, piedalījās semināros un konferencēs.
Viņš bija ne tikai atzīts zinātnieks, bet personība ar bagātu dzīves pieredzi, labs vīrs un tēvs (sieva Lilija, dēli Mihails un Marks), interesants cilvēks, asprātīgs sarunu biedrs, mīlēja dzīvi, labi orientējās mākslās, spēlēja šahu, cienīja labu vīnu un sportu, mīlēja suņus un kaķus, izmēģināja spēkusliterārajā jaunradē. Bija izcils improvizators, viņa epigrammas un jautrie pantiņi “šim gadījumam” joprojām glabājas katedras arhīvā.
Bibliogrāfija: Вильям Шекспир, Москва, 1965, 1978; Памфлеты Свифта. Рига, 1968; Путешествия Гулливера Джонатона Свифта. Москва, 1969; Поэма Д.Байрона «Паломничество Чайльд Гарольда», Рига, 1975; Сага о Форсайтах Джона Голсуорси. Москва, 1979; Роман Байрона Дон Жуан. Москва, 1976; Роман Ч.П. Сноу Коридоры власти. Москва,1984; Вальтер Скот. М.1993. Сорок лет спустя.1997.
Avots: Daugavpils pPdagoģiskā universitāte. Pētniecība un zinātne 80 gados/ Biogrāfisks rādītājs. 1991-2000 Daugavpils/ DPU izdevniecība «Saule». 2001.24. lpp.
Autors I . Ročko