Donio Jēkabs (1910.- pēc 1956.)

Dzimis 1910. gada 3. janvārī Ostrovā, Pleskavas guberņā, tēvs Izraēls, māte Gitla. No 1917. gada mācījās Ostrovas Aleksandra ģimnāzijā. 1917. gada novembrī ar ģimeni pārcēlās uz Kauņu, mācījās Kauņas komercskolā.

1919. gada augustā ar ģimeni ieradās Latvijā. No 1920. gada mācījās Rīgas pilsētas ebreju sākumskolā, no 1922. gada J. Landau ģimnāzijā, pēc tās pabeigšanas 1926. gadā LU sāka studēt tieslietas , pabeidza 1936. gadā. 1927. gadā ieguva Latvijas pilsonību. Strādāja par kurjeru tirdzniecības uzņēmumā, 1931.-1935. gadā lietvedis zvērinātā advokāta A. Birkmaņa birojā. 1936.-1937. gadā Latvijas armijas obligātajā karadienestā, dienēja 4.Valmieras kājinieku pulkā. No 1937. gada strādāja zvērinātā advokāta L. Sverdlina birojā.

Padomju okupācijas laikā no 1940. gada 23. jūlija zvērinātā advokāta L. Sverdlina palīgs Rīgā. 1941. gada februārī-jūnijā advokāts Rīgas 5. juridiskajā konsultācijā. 1941. gada jūnijā evakuējas uz Krieviju. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Sterlitamakā, Baškīrijā . Studēja Maskavas Neklātienes statistikas institūtā Plānvieda ekonomikas fakultātē. 1950. gadā vēl dzīvoja Maskavā. Vēlāk atgriezās Rīgā.

1938. gadā apprecējās ar Mani Zaharēviču, dzimušu 1909. gada 1. jūlijā.

LA 160