Dmitrijevs Aleksandrs (skatuves pseidonīms, īstais vārds Ārons Garfelds) 1832 (1835), Mītava (Jelgava) -14/26.12.1899, Pēterburga) – operas mākslinieks (baritons), režisors, pedagogs. No 11 gadu vecuma dziedāja korī. Sākotnējo muzikālo izglītību ieguva dziedāšanas skolotāja Messnera vadībā. 1851. gadā aizgāja no vecāku mājām. Pēterburgā kņaza Potjomkina salonā iepazinās ar M. Gļinku. Pēc komponista rekomendācijas tika uzņemts Pēterburgas teātra skolā (apguva dziedāšanu pie N.Viteļaro un F. Ričči). 1857.-1861. pilnveidoja vokālo meistarību Parīzē (pedagogs Fontana), apmeklēja Ž.Diprē nodarbības. Dž. Rosīni, noklausījies dziedāju, augsti novērtēja viņa talantu. Dmitrijevam bija spēcīga balss un izcila belkanta skola, viegli pārvarēja jebkuras tehniskas grūtības. Debitēja Parīzē (“Grand opéra” ), ar panākumiem koncertēja Anglijā. Pilnveidoja vokālo meistarību Milānā pie F.Lampertī (Rigoleto un Dona Paskvālees partijas), uzstājās Milānas “Teatro Karkano”, Dženovas “Teatro Paganini”; koncertēja Parīzē. 1862. gadā debitēja Pēterburgas operā grāfa di Lunas lomā Dž. Verdi operā “Trubadūrs ”. 1864.-1877. gadā solists (pirmais Drulava un Sultāna lomu izpildītājs operās “Rogneda” un “Zaporižietis aiz Donavas””; 1877.-1882. gadā Maskavas Lielā teātra režisors (izrādes: Dž. Verdi “Aīda), P. Čaikovska “Jevgeņijs Oņegins”). 1882. gadā Dmitrijevs aizgāja no pameta skatuves, 1887. gadā Pēterburgā organizēja “Operas-dramatiskās klases”.

Mihaiļeca

KEE (Rimans)

Literatūra: Р-ский В. Артисты московской русской оперы Театр. афиши и антракт. 1864. № 162. С. 3.