| Personas dati |
| Uzvārds | Lajevskis |
| Vārds | Josifs |
| Tēva vārds | Uzieļevičs |
| Dzimšanas gads | 1920 |
| Dzimšanas mēnesis | 12 |
| Dzimšanas diena | 13 |
| birth_place | Orela |
Šī ir veca dokumenta versija!
Dimanšteins Semens Markovičs (1886-1937)
| Personas dati |
| Uzvārds | Dimanšteins |
| Vārds | Semens |
| Tēva vārds | Markovičs |
| Dzimšanas gads | 1886 |
| birth_place | Sebeža |
| Miršanas gads | 1937 |
| Dzimums | M |
Dimanšteins Semens (Šimons) Markovičs (1886, Sebeža, Vitebskas guberņa — 1937) — valstsvīrs un partijas darbinieks, publicists, Komunistiskās partijas biedrs no 1904. gada. Saņēma tradicionālo ebreju izglītību; 18 gadu vecumā nokārtoja eksāmenu rabīna titulam. No 1900. gadu sākuma — revolucionārās kustības dalībnieks, strādāja pagrīdes tipogrāfijās Viļņā un Maskavā; tulkoja KSDSP Programmu ivritā un jidišā; vairāku proklamāciju autors. 1905.–07. gada revolūcijas notikumu dalībnieks. 1907. gadā — Rīgas KSDSP komitejas biedrs. 1909. gadā Rīgas Pagaidu militārā tiesa notiesāja uz 4 gadiem katorgas (izcietis Saratovas centrālcietumā), pēc tam izsūtīts uz Sibīriju; 1913. gadā aizbēga un drīz vien atstāja Krieviju; Parīzes boļševiku grupas biedrs. Pēc Februāra revolūcijas atgriezās Krievijā un strādāja Rīgas militārajās organizācijās. Pēc 1917. gada oktobra — Darba Tautas Komisariāta Kolēģijas loceklis. 1918. gada janvārī vadīja Ebreju komisariātu pie Tautu Komisariāta; izveidoja un rediģēja pirmo jidiša valodas avīzi Padomju Krievijā — „Di Varheit“ (vēlāk „Der Emes“). No 1918. gada oktobra — Ebreju sekcijas priekšsēdētājs; vairāku darbu autors par ebreju strādnieku kustības vēsturi Krievijā. 1919. gada jūlijā izdeva cirkulāru par ebreju kopienu valdžu un to iestāžu slēgšanu. 1919. gada pavasarī — Lietuvas-Baltkrievijas Padomju Republikas Darba tautas komisārs, Lietuvas un Baltkrievijas KP CK loceklis. 1920.–21. gadā — Turkestānas APSR Tautas izglītības komisārs. 1922.–24. gadā — Ukrainas Galvenās politiskās izglītošanas pārvaldes vadītājs. No 1924. gada — VKP(b) CK aparātā, vadīja tā tautību sektoru. 1930. gadā uzstājās pret pilnīgas kolektivizācijas politiku nacionālajos rajonos un saņēma partijas rājienu. No 1930. gada — PSRS CIK Tautību institūta direktors, Ebreju zemes iekārtošanas sabiedrības valdes priekšsēdētājs; piedalījās Ebreju Autonomā apgabala izveidē Tālajos Austrumos; popularizēja ebreju lauksaimniecības apmetņu izveidošanas plānus un veicināja to attīstību. Redaktors žurnāliem „Revolūcija un tautības“ un „Ebreju sabiedriskās domas tribīne“; publicistisko rakstu par ebreju jautājumu autors; jidiša krājuma „Ebreji PSRS“ (1935) redaktors; no 1936. gada oktobra — ceturkšņa žurnāla „Forpost“ (Birobidžāna) redaktors. Represēts.
Darbi: Ebreju masu revolucionārās kustības apceres, in: Revolucionārās kustības vēsture atsevišķās apcerēs, sēj. 3, d. 1, Maskava-Ļeņingrada, 1927.