Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Dimanšteins Semens Markovičs (1886-1937)

Личные данные
ФамилияDimanšteins
ИмяSemens
ОтчествоMarkovičs
Год рождения1886
Место рожденияSebeža
Год смерти1937
ПолM

Dimanšteins Semens (Šimons) Markovičs (1886, Sebeža, Vitebskas guberņa — 1937) — valstsvīrs un partijas darbinieks, publicists, Komunistiskās partijas biedrs no 1904. gada. Saņēma tradicionālo ebreju izglītību; 18 gadu vecumā nokārtoja eksāmenu rabīna titulam. No 1900. gadu sākuma — revolucionārās kustības dalībnieks, strādāja pagrīdes tipogrāfijās Viļņā un Maskavā; tulkoja KSDSP Programmu ivritā un jidišā; vairāku proklamāciju autors. 1905.–07. gada revolūcijas notikumu dalībnieks. 1907. gadā — Rīgas KSDSP komitejas biedrs. 1909. gadā Rīgas Pagaidu militārā tiesa notiesāja uz 4 gadiem katorgas (izcietis Saratovas centrālcietumā), pēc tam izsūtīts uz Sibīriju; 1913. gadā aizbēga un drīz vien atstāja Krieviju; Parīzes boļševiku grupas biedrs. Pēc Februāra revolūcijas atgriezās Krievijā un strādāja Rīgas militārajās organizācijās. Pēc 1917. gada oktobra — Darba Tautas Komisariāta Kolēģijas loceklis. 1918. gada janvārī vadīja Ebreju komisariātu pie Tautu Komisariāta; izveidoja un rediģēja pirmo jidiša valodas avīzi Padomju Krievijā — «Di Varheit» (vēlāk «Der Emes»). No 1918. gada oktobra — Ebreju sekcijas priekšsēdētājs; vairāku darbu autors par ebreju strādnieku kustības vēsturi Krievijā. 1919. gada jūlijā izdeva cirkulāru par ebreju kopienu valdžu un to iestāžu slēgšanu. 1919. gada pavasarī — Lietuvas-Baltkrievijas Padomju Republikas Darba tautas komisārs, Lietuvas un Baltkrievijas KP CK loceklis. 1920.–21. gadā — Turkestānas APSR Tautas izglītības komisārs. 1922.–24. gadā — Ukrainas Galvenās politiskās izglītošanas pārvaldes vadītājs. No 1924. gada — VKP(b) CK aparātā, vadīja tā tautību sektoru. 1930. gadā uzstājās pret pilnīgas kolektivizācijas politiku nacionālajos rajonos un saņēma partijas rājienu. No 1930. gada — PSRS CIK Tautību institūta direktors, Ebreju zemes iekārtošanas sabiedrības valdes priekšsēdētājs; piedalījās Ebreju Autonomā apgabala izveidē Tālajos Austrumos; popularizēja ebreju lauksaimniecības apmetņu izveidošanas plānus un veicināja to attīstību. Redaktors žurnāliem «Revolūcija un tautības» un «Ebreju sabiedriskās domas tribīne»; publicistisko rakstu par ebreju jautājumu autors; jidiša krājuma «Ebreji PSRS» (1935) redaktors; no 1936. gada oktobra — ceturkšņa žurnāla «Forpost» (Birobidžāna) redaktors. Represēts.

Darbi: Ebreju masu revolucionārās kustības apceres, in: Revolucionārās kustības vēsture atsevišķās apcerēs, sēj. 3, d. 1, Maskava-Ļeņingrada, 1927.