Deiča (Brikmane) Gitele (18.12.1910. -?,?) – šuvēja. Brikmanes Lejas (1885, Tukums -1941, Liepāja) un miesnieka Brikmana Moiseja (1882, Tukums -1918, Zemļanska) meita. 1910.-1914. gadā Deiča dzīvoja Tukumā. 1914.-1920. gadā Deiču ģimene evakuējās uz Krieviju, dzīvoja Zemļanskā 1920. gadā māte ar bērniem atgriezās Liepājā. 1920.-1923. gadā Deiča mācījās Liepājas ebreju pamatskolā. 1923.-1931. gadā šuvēja Levensona darbnīcā Liepājā. 1931. gadā Deiča pārcēlās uz Rīgu un līdz 1940. gadam strādāja Korta darbnīcā. 1941. gadā Deiča evakuējās uz Uzbekistānu un līdz 1942. gadā strādāja Staļina vārdā nosauktajā kolhozā Samarkandas apgabalā. 1942.-1945. gadā bērnu aukle Laimas ciematā Akardjanskas rajonā. 1945. gadā Deiča reevakuējās uz Rīgu un līdz 1955. gadam strādāja par iesaiņotāju rūpnīcā VEF . Kopš 1955. gada šuvēja artelī “Brīvība”. 1960. gadā šuvēja Rīgas 1. klīniskās slimnīcas veļas mazgātavā.

Laulībā ar Deiču Haimu (1911, Dauagvpils -) piedzima dēls Deičs Josifs (1940, Rīga). Deičas vīrs pazuda bez vēsts Otrā pasaules kara frontēs. Holokausta laikā aizgāja bojā Deičasmāte un brāļi Brikmans Leizers (1908, Tukums – 1941, Liepāja) un Brikmans Meijers (1918, Zemļanska – 1941, Liepāja). Deičas brālis un māsa Brikmans Mordehajs (1913, Tukums) un Segala (Brikmane) Etele (1912, Tukums) 30. gados emigrēja no Latvijas uz teritoriju, kur mūsdienās atrodas Izraēla. 50. gados Deiča iesniedza pirmo iesniegumu emigrācijai uz Izraēlu, tas tika apstiprināts tikai 1972. gadā.

A. Normana

Deičs, Haims (1911, Daugavpils -?,?) – vīrs

Deičs Josifs (1940, Rīga) - dēls

Brikmane Leja (1885, Tukums -1941, Liepāja) – māte
Brikmans Moisejs (1882, Tukums-1918, Zemļanska) – tēvs
Brikmans Leizers (1908, Tukums -1941, Liepāja) – brālis
Brimans Meijers (1918, Zemļanska -?,?) – brālis

Brikmans Mordehajs (1913, Tukums) - brālis

Segala (Brikmane) Etele (1912, Tukums) – māsa