Čašņiks (Časniks) Iļja Grigorjevičs (1902, Ļucins, Vitebskas guberņa — 1929, Ļeņingrada) — mākslinieks, grafikas mākslinieks, dizainers. Dzimis nabadzīgā ģimenē, bija jaunākais no 8 bērniem. Drīz pēc dzimšanas ģimene pārcēlās uz Vitebsku. 11 gadu vecumā Č. bija spiests pamest skolu un sākt darbu optiskajā darbnīcā — 10–11 stundas dienā. 1915. gadā vecākie brāļi un māsas atrada darbu, un Č. varēja atgriezties pie mācībām, 1919. gadā pabeidzot skolu. 1917. gadā apguva glezniecību pie Ju. Pena, pazīstama Vitebskas mākslinieka; 1918. gadā — pie M. Šagāla; 1919. gadā — pie L. Lisicka. 1920. gadā iestājās VKhUTEMAS (Augstākajās mākslinieciskajās un tehniskajās darbnīcās) Maskavā. Atgriezās Vitebskā, lai mācītos pie K. Maleviča, kļūstot par vienu no viņa aktīvākajiem sekotājiem un mīļāko audzēkni. 1922. gadā beidza Vitebskas Praktisko mākslu institūtu. Bija grupas UNOVIS („Jaunās mākslas apstiprinātāji“) biedrs, kuru K. Maļevičs nodibināja 1919. gadā Vitebskā. 1921.–22. gadā piedalījās UNOVIS izstādēs Maskavā un Vitebskā; dažādu strāvojumu mākslinieku izstādēs Petrogradā (1923.); starptautiskajā Dekoratīvās mākslas izstādē Parīzē (1925.); Moncas-Milānas izstādē (1927.). 1922. gadā sekojot K. Maļevičam pārcēlās uz Petrogradu. 1922.–24. gadā strādāja Petrogradas Porcelāna rūpnīcā pie porcelāna apgleznošanas projektiem; 1925. gadā — Dekoratīvā institūta zinātniskajā nodaļā. 1924.–26. gadā bija Valsts Mākslinieciskās kultūras institūta zinātniskās nodaļas darbinieks, kuru vadīja K. Maļevičs; tur ieguva diplomu un brīvā mākslinieka un tehnisko skolu skolotāja nosaukumu. 1927.–29. gadā strādāja Valsts Mākslas vēstures institūtā. Č. radīja savdabīgu ģeometriskās bezpriekšmetu mākslas (supremātisma) variantu un attīstīja jaunas formas keramikā, reklāmas plakātos un arhitektūrā. Bija Mākslinieciskās rūpniecības komitejas loceklis Valsts Mākslas vēstures institūtā (1926.–27.). No 1927. gada vadīja IZORAM darbnīcu (Strādājošās jaunatnes grafikas mākslas studijas). Č. darbi glabājas Valsts Tretjakova galerijā, Valsts Krievu muzejā, daudzos Eiropas un ASV muzejos, privātkolekcijās Krievijā un citās valstīs.

V. Šaldova

REE 3, 329