Bunčuka (Bura-Bunčuka) Jekaterina Osipovna (03.11.1895, Harkova — 04.02.1968, Rīga) — aktrise. 1916. g. beigusi A. Petrovska teātra studiju un debitēja N. Siņeļņikova teātrī. Spēlēja Harkovas, Kazaņas, Rostovas pie Donas teātros. 1917. g. apprecējās ar teātra aktieri Žoržu de Buru, Francijas pavalstnieku, kopā ar viņu 1918. g. pārcēlās uz Maskavu, kur spēlēja pie režisoriem F. Komisaržēvska un K. Mardžanova, 1922. g. — uz Petrogradu, kur spēlēja pie režisora K. Nezlobina. 1923. g. pārcēlās ar vīru uz Latviju, no 1924. g. strādāja Rīgas Krievu drāmas teātrī (ar pārtraukumu 1941.—44. g., kad teātris bija īslaicīgi slēgts). Otrā pasaules kara laikā B. strādāja trikotāžas fabrikā. Pēc denonsēšanas B. kā ebreju vajadzēja ieslodzīt geto, taču pateicoties bijušā vīra Ž. de Bura palīdzībai viņa palika brīva. Pēc Rīgas atbrīvošanas atkal atgriezās teātrī. Nozīmīgākās klasiskā repertuāra lomas B. nospēlēja A. N. Ostrovska lugās: Mamajeva («Uz katru gudro pietiek vienkāršības», 1935 g.), Vera Filippovna («Sirds nav akmens», 1940 g.), Kručiņina («Bez vainas vainīgie», 1946 g.), Gurmižska («Mežs», 1948 g.), Lidija Čeboksarova («Trakā nauda», 1952 g.), Murzavecka («Vilki un avis», 1953 g.); A. P. Čehova lugās: Ranevska («Ķiršu dārzs», 1931. un 1960 g.), Jeļena Andrejevna («Vaņa tēvocis», 1933. un 1940 g.), Maša («Trīs māsas», 1935. un 1938 g.); M. Gorkija lugās: Nastja («Naktspatversmē», 1933 g.), Polina («Ienaidnieki», 1946 g.), Marija Ļvovna («Vasarnieki», 1952 g.), Bogajevska («Barbari», 1958 g.); Jekaterina Ivanovna («Brāļi Karamazovi» pēc F. M. Dostojevska, 1926 g.); Katarina («Spītnieces savaldīšana» V. Šekspīra, 1926 g.); galvenā loma F. Erve operetē «Mademuazele Nituša»; Maša («Dzīvais līķis» L. N. Tolstoja); Jeļena («Turbinu dienas» M. A. Bulgakova) (visi 1927 g.); galvenā loma lugā «Anglijas Elizabete» F. Brukners (1931 g.), ledija Milforda («Viltība un mīlestība» F. Šillera, 1934 g.); galvenā loma J. O'Nīla lugā «Anna Kristī» (1938 g.); frū Ālvinga («Spoki» H. Ibsena, 1956 g.); lomas latviešu dramaturģijas darbos: Matilde («Pazudušais dēls» R. Blaumaņa, 1928. un 1937 g.), Antonija («Skroderdienas Silmačos» R. Blaumaņa, 1934 g.), Inga («Tīreļpurvs» M. Zīverta, 1938 g.), Anna Ugaļniece («Lai gan ir rudens» G. Priedes, 1960 g.). Nospēlēja klostera priekšnieces lomu filmā «Pievilti» (1961 g.). 1955. g. B. saņēma LPSR Tautas mākslinieces nosaukumu.

G. Smirins