Bruka Natālija (15.08.1956, Iriklinskas s/s, Novo-Orskas raj., Orenburgas apg.) – tulkotāja, bibliotekāre.
1979. g. beigusi Latvijas Valsts universitātes Franču valodas un literatūras nodaļu. 1990. g. ieguva bibliotēkzinātnes maģistra grādu Jeruzalemes Ebreju universitātē.
Līdz repatriācijai uz Izraēlu 1980. g. 28. maijā dzīvoja Rīgā. Strādāja par ekskursiju vadītāju tūrisma birojā „Sputņiks“ un Jūras ģeoloģijas institūtā. Abas darba vietas zaudēja VDK iejaukšanās dēļ (vīra Leonīda Rudina nopratināšana un B. dalība ebreju pasākumos, tostarp ivrita pasniegšana).
Ģimene saņēma izceļošanas atļauju pirms Maskavas 1980. g. Olimpiādes. Uz Izraēlu repatriējās kopā ar vīru L. Rudinu, meitu Marinu un māti T. Bruku. Pirmos divus gadus ģimene dzīvoja Raananā, 1982. g. pārcēlās uz Jeruzalemi.
Izraēlā B. pārkvalificējās par bibliotekāri un no 1981. līdz 1991. g. strādāja Herclijas un Jeruzalemes skolu un pilsētu bibliotēkās par bibliotekāri un bibliotēkas direktori. Paralēli no 1983. līdz 1991. g. strādāja Absorbcijas ministrijā par sadarbības ar PSRS nodaļas koordinatori zinātnieku absorbcijas nodaļā.

Pirmajos Izraēlā pavadītajos gados nodarbojās arī ar tulkojumiem no franču valodas krievvalodīgajai presei un franču filmu tulkošanu.
1991. g. martā, tūlīt pēc kara «Tuksneša vētra», izbrauca kā Ebreju aģentūras «Sohnut» pārstāve alijas jautājumos uz Ļeņingradu. 1992. g. tika nosūtīta darbā uz Ukrainu un pēc kāda laika kļuva par galveno pārstāvi alijas jautājumos Ukrainā. Šajā amatā nostrādāja līdz 1996. g.
Atgriezusies Izraēlā, no 1996. līdz 2001. g. strādāja par Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas valstu nodaļas direktori Ebreju aģentūras «Sohnut» Alijas un absorbcijas nodaļā.
Pēc darba «Sohnutā» pabeigšanas B. atgriezās bibliotēku darbā, strādā par vienas no Jeruzalemes pilsētas ivritvalodīgajām bibliotēkām direktori darbā ar skolēniem nodaļā.
Darba periodu «Sohnutā» B. uzskata par vissvarīgāko, interesantāko un piesātinātāko. Viņai izdevās ienest daudz jauna alijas darba organizācijā. Viņa saka: «Es to nosauktu par praktisko cionismu. Nebija iespējams strādāt šādā amatā un nodarboties ar repatriāciju un tās veicināšanu, ja tavi dzīves principi neatbilst šim uzdevumam». Praktiski visus Izraēlā pavadītos gadus B. nodarbojas ar brīvprātīgo darbu: palīdzību visiem nepieciešamajiem, dažkārt oficiālos ietvaros (informācijas pašvaldības centrs Pirmā Libānas kara un kara «Tuksneša vētra» laikā), bet biežāk - patstāvīgi.

B. bija laulībā ar Leonīdu Rudinu 1976.–1992. g.
Patstāvīgi izaudzināja trīs bērnus (šķiršanās brīdī meitai Marinai bija 15 gadu, bet jaunākajam dēlam Šajam – 8 gadi). Pašlaik bērni dzīvo Telavivā.

B. Valdmanis