Bols Pirs (1865, Valka, Latvija ― 1921, Rīga) ― matemātiķis. Mācījies Valkā, pēc tam vācu skolā Vilandi (Igaunija). 1884. g. iestājās Tērbatas universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē, beidza to 1887. g. ar zelta medaļu par eseju «Lineāru diferenciālvienādojumu lineāro invariantu teorija». 1893. g. ieguva maģistra grādu par kvaziperiodisko funkciju pētījumiem, bija pirmais to pētnieks. Viņa idejas kļuva populāras zinātnes pasaulē pēc 10 gadiem, kad franču astronoms E. Eskланons atklāja tās pašas funkcijas un deva tām nosaukumu «kvaziperiodiskās». Vēlāk Bola idejas attīstīja matemātiķis Haralds Bors. Pasniedza skolās un skolotāju semināros, no 1895. g. pasniedza Rīgas Politehniskajā institūtā, vadīja katedru. 1900. g. ieguva doktora grādu Tērbatas universitātē un kļuva par Rīgas Politehniskā institūta profesoru. Doktora disertācijā iesniedza jaunu veidu, kā attīstīt topoloģiskās metodes pirmās kārtas diferenciālvienādojumu sistēmām. Izstrādāja un pierādīja vairākas teorēmas. Pētīja funkciju teoriju un parasto diferenciālvienādojumu teoriju. Spēlēja Latvijas šaha komandā, izdarīja svarīgu atklājumu, nosauktu par «Rīgas versiju spāņu partijai». 1914. g. Pirmā pasaules kara laikā Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz Maskavu. 1919. g. B. atgriezās neatkarīgajā Latvijā, kur sāka vadīt katedru Latvijas Universitātē. Uzrakstīja augstākās matemātikas mācību grāmatu, kas ietvēra analītisko ģeometriju un matemātisko analīzi, un kuru izmantoja 20 gadus. Tiek uzskatīts par izcilāko Latvijas matemātiķi 20. gadsimta pirmajā pusē.

Darbi: Über die Bewegung eines mechanischen Systems in der Nähe einer Gleichgewichtslage J. reine u. angew. Math. Vol. 127, № 3. 1904.