Bermane (dzim. Gileviča) Sofija (Šeina) Abramovna (1919, Rēzekne) ― biologs-fiziologs, pedagogs. Tēvs, Abrams Gilevičs, pirms Otrā pasaules kara strādāja privātā biznesā, vēlāk ― kalpotājs Rīgas 3. pilsētas slimnīcā («Bikur-Holim»); māte, Dveira Averbuha, ― mājsaimniece, audzināja trīs bērnus, kuriem ieaudzināja tieksmi pēc zināšanām. B. beigusi latviešu valsts ģimnāziju Ludzā 1937. g., tajā pašā gadā iestājusies Latvijas Universitātē Rīgā Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. Otrā pasaules kara gados bija evakuācijā Saratovas apgabalā, kur strādāja par skolotāju skolā un laborantu hospitālī. Pēc kara beigām 1945. g. atgriezās Rīgā un beidza Latvijas Universitāti, specialitāte «cilvēka un dzīvnieku fizioloģija». 1954. g. sāka strādāt par asistenti Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Fizioloģijas katedrā, 1956. g. aizstāvēja kandidāta disertāciju, 1961.―76. g. vadīja Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedru (docente). B. lasīja vispārējo fizioloģijas kursu un specializētus kursus krievu un latviešu valodā, vadīja studentu kursa un diploma darbus, aspirantus, sagatavoja daudzus speciālistus zinātniskā grāda iegūšanai; nodarbojās ar zinātniskiem pētījumiem ekoloģiskās fizioloģijas jomā: mikroelementu (smago metālu) uzkrāšanos un apriti saldūdens ūdenstilpņu iemītnieku organismos; sniedza nenovērtējamu ieguldījumu zarnu membrānas gremošanas mehānismu izpētē. B. pierādīja mikroelementu lomu saldūdens zivju attīstības, augšanas intensitātes un produktivitātes procesos Latvijas ezeros un saimniecības dīķos. Līdzīgi pētījumi plašā mērogā pirmoreiz tika veikti viņas vadībā daudzās biogeoķīmiskajās provincēs, tādās kā Dienviduralu un Vidējais Urāls, Ferganas ieleja, Kaukāzs un Aizkaukāzs u. c. Pētījumu rezultāti atspoguļoti vairāk nekā 70 publicētos darbos krievu un latviešu valodā. 1989. g. B. pārcēlās uz Izraēlu. Dzīvo Jeruzalemē. Meita ― E.Horšteina, biologe.

Lit.: Latvijas Universitāte ―75. R., 1994. С. 122―123.