Berkovičs Aleksandrs Ļvovičs (16.12.1944, Ļeņingrada) – tehniķis-mehāniķis. Dzimis kalpotāju Berkoviča Ļva Isajeviča (1897 g., Rundēni – 1960 g., Rīga) un Berkovičas Ņinas Aleksandrovnas (1904 g., Sanktpēterburga – 1970 g., Rīga) ģimenē. Beidzis 7 klases (1952-1959 g., Ļeņingrada), Celulozes-papīra un kokapstrādes rūpniecības tehnikuma neklātienes nodaļu (1959-1962 g., Ļeņingrada), strādāja par atslēdznieku papīra fabrikā «Komunārs» (1952 g.), pēc pārcelšanās uz Rīgu strādāja par atslēdznieku, tehniķi-mehāniķi papīra fabrikā «Jugla» (1962-1964 g.), dienēja Padomju Armijā (1964-1967 g., Bujalikas st., Odesas apg.). Pēc demobilizācijas strādāja par radiomontieri kuģu remonta darbnīcās (1967-1969 g.), vec. meistaru rūpnīcā «Jauda» (1969-1973 g.).

Laulībā ar Berkoviču (Zilbermani) Irēnu Kopelevnu (1946 g., Rīga) piedzima dēls Berkovičs Dans Aleksandrovičs (1971 g., Rīga).

1973. g. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur kopš 1971. g. dzīvoja sievas brālēns – Aleksandrovs Rūdolfs Aleksandrovičs (1946 g., Rīga).

N. Voronova

Berkovičs Ļevs Isajevičs (1897-1960 g.) – tēvs
Berkoviča Ņina Aleksandrovna (1904-1970 g.) – māte
Berkoviča (Zilbermane) Irēna Kopelevna (1946 g.) – sieva
Berkovičs Dans Aleksandrovičs (1971 g.) – dēls
Aleksandrovs Rūdolfs Aleksandrovičs (1946 g.) – sievas brālēns