Beļovičs Lāzers (Lāzars) Nohimovičs (21.01.1948, Rīga) — inženieris. Dzimis strādnieku ģimenē — Beļoviča Nohuma Zundeļeviča (1923, Jūrmala) un Beļovičas (Lemkes) Rivas Abramovnas (1923, Rīga) ģimenē. Beidzis Vissavienības Tekstilrūpniecības un vieglās rūpniecības neklātienes institūtu (1974). Strādāja par slēdznieka mācekli un slēdznieku rūpnīcā VEF (1965–66), par slēdznieku kombinatā „Somdaris“ (1966–67), par krāvēju Rīgas Galvenajā pastā (1967–68), par tehnoloģijas inženieri „Latgiprobitā“ Sadzīves pakalpojumu ministrijā (1968–74), par ražošanas apmācības instruktoru Kokkombinātā Nr. 681 (1974). Dienēja Padomju armijā (1974–75, Daugavpilī). Strādāja par iecirkņa priekšnieku Latvijas PSR „Gosstroja“ ražošanas bāzē (1975–76), par vecāko transporta inženieri Rīgas Maskavas rajona Pishchetorg remontgrupā (1976–77).

Laulībā ar Beļoviču (Plotki) Benitu Zalamanovnu (1949, Rīga) piedzima dēls Beļovičs Iļja Lāzerovičs (1971, Rīga).

1977. gada decembrī saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur kopš 1971. gada dzīvoja viņa sievas tante — Trubkina (Berzons) Ida Bencioovna. 1978. gadā pārcēlās uz Austrāliju.

N. Voronova

Beļovičs Nohums Zundeļevičs (1923, Jūrmala) — tēvs
Beļoviča (Lemke) Riva Abramovna (1923) — māte
Epšteins (Beļovičs) Mira Nohimovna (1955) — māsa
Beļoviča (Plotke) Benita Zalamanovna (1949) — sieva
Beļovičs Iļja Lāzerovičs (1971) — dēls
Trubkina (Berzons) Ida Bencioovna (1923) — sievas tante