Bens Jehuda (īstais uzvārds: Perlmans) Eliezers (1858, Ļuzhki, Viļņas guberņa — 1922, Jeruzaleme) — filologs, pedagogs, žurnālists, sabiedriskais darbinieks, hebreju valodas atjaunošanas kā sarunvalodas pionieris. Dzimis lubavičiešu hasīda ģimenē, kurš nomira, kad B. bija 5 gadi. 13 gadu vecumā sāka mācīties ješivā Polockā, kur ješivas vadītāja — slepena laicīgās izglītības atbalstītāja — ietekmē iepazinās ar laicīgās literatūras darbiem hebreju valodā. B. iemācījās krievu valodu un iestājās reālajā ģimnāzijā Daugavpilī, kuru beidza 1877. gadā. No 1878. gada studēja medicīnu Parīzē; 1879. gadā avīzē „Ha-Šahar“ publicēja rakstu „Degošais jautājums“, to parakstot ar vārdu „Bens Jehuda“. 1879. gadā B. saslima ar tuberkulozi un, lai ātrāk izceļotu uz Palestīnu, iestājās Alianses skolotāju seminārā. 1881. gadā B. pārcēlās uz Palestīnu un mainīja uzvārdu uz „Bengurions“. B. ģimene bija pirmā Palestīnā, kurā mājās runāja hebrejiski, un B. dēls — Bencions (Itamārs Bens Avī) — kļuva par pirmo hebreju valodas kā dzimtās valodas runātāju pēc vairāk nekā tūkstoš gadiem, kopš tā beidza pildīt sarunvalodas funkciju. 1882.–85. gadā B. mācīja Alianses skolā Jeruzalemē un panāca, ka hebreju valoda tika atzīta par vienīgo mācīšanas valodu visiem ebreju priekšmetiem. 1884. gadā nodibināja nedēļas izdevumu „Ha-Cvi“, kas 1908. gadā tika pārveidots par dienas avīzi (no 1910. gada pārdēvēta par „Ha-Or“; pastāvēja līdz 1915. gadam) — pirmo periodisko izdevumu hebreju valodā, kas atbilda Eiropas standartiem. B. radīja milzīgu skaitu jaunvārdu, no kuriem daži hebreju valodā pastāv vēl šodien; cīnījās par vienkāršu un saprotamu stilu un savos izdevumos vadīja kampaņu pret dzīvi uz diasporas valstu ziedojumu rēķina, ar ko izraisīja Jeruzalemes ultraortodoksālo sīvu pretestību. Rezultātā 1894. gadā B. tika apsūdzēts dumpinieciskā kūdīšanā un notiesāts uz vienu gadu cietumā. Tomēr B. arests izraisīja satraukumu ebreju vidū; tika iesniegta apelācija un B. tika atbrīvots. 1890. gadā B. kopā ar D. Jelīnu, A. Maziju u. c. nodibināja „Va'ad Ha-Lašon Ha-Ivrīt“ („Hebreju valodas komiteju“, Hebreju valodas akadēmijas priekšteci, kas dibināta 1920. gadā pēc B. priekšlikuma), kuras priekšsēdētājs palika līdz savai nāvei. No 1910. gada B. sāka publicēt „Pilno senhebreju un mūsdienu hebreju valodas vārdnīcu“ (pabeigta 1959. gadā ar 18. sējuma izdošanu). Pēc viņa priekšlikuma hebreju valoda tika pasludināta par vienu no trim valsts oficiālajām valodām (līdzās angļu un arābu valodai) pēc Britu mandāta par Palestīnu apstiprināšanas.

REE [Krievu ebreju enciklopēdija]

Piezīme. Precīzi dzimšanas un nāves datumi?