Belobrovceva (dzim. Gazere) Irina Zaharovna (01.04.1946, Rīga) ― literatūrzinātniece un tulkotāja, krievu un padomju 20. gs. literatūras speciāliste. Ekonomista Zahara Gazera meita. Beigusi Tartu Universitāti, specialitāte «krievu filoloģija». 1971.―75. g. strādāja par vecāko pasniedzēju Tallinas Pedagoģiskajā institūtā. Disidentu kustības līdzjūtības dēļ bija spiesta atstāt Baltiju un pasniegt Semipalatinskas Pedagoģiskajā institūtā. 1979. g. atgriezās Igaunijā; līdz 1986. g. strādāja par tulkotāju Igaunijas PSR ZA Ekonomikas institūtā Tallinā, studēja aspirantūrā Tallinas Pedagoģiskajā institūtā. Strādāja Tallinas Pedagoģiskajā institūtā. No 1990. g. strādāja Tallinas Universitātē: 1991.―96. g. ― Tallinas Universitātes Krievu literatūras katedras docente, 1996.―2002. g. ― Tallinas Universitātes profesore, no 2007. g. vadīja Tallinas Universitātes Slāvu valodu un kultūras institūtu. 1997. g. ieguva filoloģijas doktora grādu (Tartu Universitāte). Vairāk nekā simts zinātnisku publikāciju, piecu mācību grāmatu un hrestomātiju par igauņu literatūru krievu skolām, monogrāfijas autore; publicējās starptautiskos zinātniskos krājumos, žurnālos «Raduga», «Literaturnoje obozreņije», «Družba narodov», «Zvezda», «Voprosi filosofii» u. c. 1984. g. tika atzīmēta ar žurnāla «Literaturnoje obozreņije» prēmiju. Kopā ar V. Belobrovcevu krievu valodā tulkojusi F. Tuglasa noveļu krājumu «Debesu jātnieki», A. Gailīša romānu «Tūmass Niperknadē» u. c. Samoilova lasījumu Tallinā un Pērnavā iniciatore un organizētāja, starptautisko konferenču par krievu emigrāciju pie bibliotēkas-fonda «Krievu ārzemes» Maskavā organizācijas komitejas locekle, slāvistikas mācību un zinātnisko programmu vadītāja. Rūras universitātes granta «Žurnāls «Современные записки»» dalībniece (2007.―2009. g.), Vīnes universitātes ārzemju eksperte krievu literatūrā (2007 g.). 2004.―2007. g. ― Latvijas Universitātes zinātnisko rakstu (Acta Universitatis Latviensis (Literature, folklore, arts)) redakcijas kolēģijas locekle, igauņu-latviešu-lietuviešu sērijas «Baltijas arhīvs», vairāku Tallinas un Jeruzalemes universitāšu zinātnisko krājumu, žurnāla «Vyšgorod» redakcijas padomes locekle. 2000.―2006. g. ― Daugavpils Universitātes zinātniskās padomes locekle. Lasīja lekcijas par krievu literatūru un piedalījās starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Polijā, Krievijā un Somijā. 2008. g. saņēma Tallinas Universitātes Otro prēmiju par labāko zinātnisko monogrāfiju ― par grāmatu «Mihaila Bulgakova romāns «Meistars un Margarita»: Komentāru pieredze» (kopā ar Svetlanu Kuljusu).

Darbi: M. Bulgakova romāna «Meistars un Margarita» teksta organizācijas konstruktīvie principi. Tartu, 1997; Zem skaidrām debesīm vienatnē un ar cerību: Par igauņu literatūru. Tallina, 1987; Mihaila Bulgakova romāns «Meistars un Margarita»: Komentāru pieredze. Tallina, 2004. (Līdzautore S. Kuljusa); Mihhail Bulgakovi romaani «Meister ja Margarita» kommentaarid. Tallinn, 2007. (Līdzautore S. Kuljusa; igauņu val.).

Lit.: Virkus R. Tallinna Pedagoogika Ülikool läbi aegade. Tallinn, 1998. № 77. S. 109; К юбилею Ирины Захаровны Белобровцевой Нumanitaro Zinatnu Vestnesis. 2007. № 9.