Baal-Mahšoves (Bal-Mašhoves, Baal Maškovecs, Baal-Mahšavot; īstais vārds un uzvārds — Eljaševs Israēls Isidors) (1873, Kovna — 1924, Kauņa) — literārais kritiķis, literatūrzinātnieks, tulkotājs. Rakstīja jidišā, krieviski un vāciski; publicēja ebreju nedēļas izdevumā „Der Yud“ un citos periodiskajos izdevumos. Mācījās „Mussar“ kustības ješivā Kurzemes guberņā. Beidzis reālo skolu Šveicē, studējis medicīnu Heidelbergas un Berlīnes (Vācija) universitātēs. 1905. gadā nokārtoja valsts eksāmenu mediķa prakses tiesībām Krievijā, strādāja par ārstu Rīgā, Viļņā un Varšavā. Pirmā pasaules kara laikā tika mobilizēts kā ārsts Krievijas armijā. Pēc demobilizācijas 1917. gadā nodarbojas ar medicīnisko praksi Petrogradā. 1921. gadā pārcēlās uz Kauņu. Viens no pirmajiem Teodora Hercla atbalstītājiem, tulkoja jidišā viņa grāmatu „Altneuland“. Piedalījās 5. un 12. Cionistu kongresā. Viens no pirmajiem ebreju profesionālajiem literārajiem kritiķiem, veicināja jidišā rakstītās kritikas literatūras nostiprināšanos kā patstāvīga literārā žanra. Savos literāri kritikskajos pētījumos izvērtēja sava laika pazīstamu rakstnieku daiļradi un uzrakstīja virkni rakstu par krievu rakstniekiem: A. P. Čehovu, L. N. Tolstoju, V. G. Koroļenko, L. N. Andrejevu u. c. Atstājis lielu literāro mantojumu. B. uzskatīja, ka gan ivritam, gan jidišam ir jāatzīst par ebreju nacionālajām valodām: pirmā saista ebreju tautu ar tās vēsturisko pagātni, bet otrā vieno diasporā dzīvojošos ebrejus.

Darbi: Kopoti raksti 5 sēj. Viļņa, 1910; Dienvidu ebreju kopiena un ebreju literatūra 19. gadsimtā. Berlīne, 1922; Zem riteņa: Publicētu darbu krājums. Berlīne, 1927.

KEE [Īsā Ebreju Enciklopēdija], 1. sēj., 271. aile.

Piezīme.

Aut. — precīzi dzimšanas un nāves datumi?

Vai šī informācija nepieciešama?