Aizermans Marks Aronovičs (1913.05.05/24.05., Dvinska, Vitebskas guberņa, tagad Daugavpils, Latvija - 05.08.1992., Krievija) - padomju zinātnieks kontroles teorijas jomā, tehnisko zinātņu doktors, profesors, Ļeņina balvas laureāts. Pirmās kibernētikas paaudzes pārstāvis PSRS. No 1939. gada viņš strādāja PSRS Zinātņu akadēmijas Automātikas un telemehānikas institūtā. 1941. gadā viņš brīvprātīgi iestājās frontē un 1945. gadā tika demobilizēts. 1946. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju par nelineāro kontroles sistēmu teoriju. 1964. gadā viņš saņēma Ļeņina balvu par universālas rūpnieciskās pneimatiskās automatizācijas elementu sistēmas izveidi. No 1964.gada līdz 1978.gadam vadīja Maskavas Fizikas un tehnoloģijas institūta teorētiskās mehānikas katedru. 1982. gadā pēc M. Aizermana iniciatīvas Kontroles problēmu institūtā (līdz 1969. gadam - Automātikas un tālvadības institūtā), tika izveidotas divas laboratorijas - nelineāro vadības procesu dinamikas laboratorija un laboratorija liela apjoma informācijas apstrādei hierarhiskās sistēmās.

Papildus enciklopēdiskām zināšanām viņam piemitusi patiesi izcila humora izjūta un pedagoģiskais talants. Daudzu zinātnisku grāmatu, rakstu un mācību materiālu autors un līdzautors, piemēram, „Automātiskās vadības teorija“, „Klasiskā mehānika“, „Loģika. Automātiskās mašīnas. Algoritmi”, “ Opciju izvēle: teorijas pamati ” u.c. Viņš novēlējis 1500 sev piederošās grāmatas Maskavas Valsts radiotehnikas, elektronikas un automatizācijas institūta zinātniskajai un tehniskajai bibliotēkai.