Abramovičs Dāvids Grigorjevičs dzimis 1892. gada 4. aprīlī Rīgā. Viņš ieguvis izglītību Berlīnes un Tartu universitātēs (1914-1919). Pirmajā pasaules karā viņu iesauca par kara ārstu. Starpkaru periodā (1922-1941) viņš strādāja par terapeitu Rīgā. Otrā pasaules kara sākumā viņš devās uz Saratovu, kur saņēma Saratovas Medicīnas institūta asistenta un konsultanta amatu. 1945. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur piecus gadus strādāja par 3. pilsētas slimnīcas terapeitu. Tajā pašā laikā viņš ieguva doktora grādu medicīnas zinātnēs un kļuva par docentu Ļeņingradas (tagad – Pēterburgas, Krievija) Valsts fizikas institūtā. Pēc 1950. gada viņš kļuva par Jelgavas slimnīcas galveno ārstu, pilsētas veselības nodaļas vadītāju un galveno terapeitu Baseina slimnīcā. 1967. gadā viņam tika piešķirts LPSR Goda ārsta nosaukums. Viņš arī ir atzītu pētījumu autors internās medicīnas jomā. Miris 1975. gada 28. martā.

E. Vaters. Ebreju ārsti Latvijā 1918-1996. Rīga: Latvijas Medicīnas akadēmija, 1997., 148. lpp.