Zilupe – pilsēta (kopš 1931) Ludzas aprinķī (Latvijas Republika). Dibināta 1900. gadā Ludzas aprinķī Krievijas impērijas Vitebskas guberņā. 1920.–1930. gados Latvijas Republikas sastāvā, līdz 1990. gadam Latvijas PSR (Padomju Savienībā). 1920. gadā Zilupē dzīvoja apmēram 500 ebreju (75%), 1930. gadā 471 ebrejs (30%). Ebreju kopiena izveidota 1900. gadā, bija sinagoga. 1907.–1921. gadā rabīns bija Ārons Becalels Pauls. Pēc Pirmā pasaules kara Zilupē atgriezās gandrīz visi ebreji, kuri kara laikā bija padzīti no savām mājām. 1920.–1930. gados darbojās labdarības un sociālās palīdzības organizācijas, lielu atbalstu kopiena saņēma no Amerikas ebreju palīdzības organizācijas “Džoint”. 1920. gados tika izveidota ebreju kapsēta. 1921. gadā Zilupes rabīns bija Haims Menahems Nehamkins, kurš gāja bojā Holokaustā.

Ebreji iztiku pelnīja galvenokārt ar sīktirdzniecību. 1935. gadā no 69 veikaliem 59 piederēja ebrejiem. Ebreju ekonomiskais stāvoklis bija pietiekami ilgtspējīgs. Daudzi nodarbojās ar dārzeņu audzēšanu piemājas lauciņos. 1923. gadā tika atvērta ebreju sākumskola ar jidiša mācību valodu, no 1930. gada ivritā. Tika izvērsta aktīva cionistiskā darbība. 1941. gada jūnija beigās Zilupi okupēja Vācijas Vērmahta karaspēka daļas. Visus Zilupes ebrejus nogalināja 2 kilometrus aiz pilsētas. Pēc 1945. gada Zilupē atgriezās daži desmiti ebreju. Nogalināšanas vietā uzstādīts piemineklis.

KEE 4, 484