Žagare (vai Žagori; nosaukums jidiša valodā — Zāger), pilsēta (kopš 1950. gada) Jonišķu rajonā (Lietuva). Zināma kopš 1495. gada; tradicionāli dalījās Žagarē un Vecžagarē. 1731. gada dokumentā norādīts, ka Žagare apdzīvota tikai ar ebrejiem un rotāta „labām mājām“. Kopš 1795. gada, Polijas trešā sadalīšanas rezultātā, Krievijas impērijas sastāvā. 19. gs. – 20. gs. sākumā Žagoru ciems Šauļu apriņķī, Viļņas guberņā, no 1842. gada — Kauņas guberņā. Žagares tuvums Kurzemei noteica Haskālas kustības ietekmi uz ebreju kopienas dzīvi. No otras puses, jutās Lietuvas tradicionālās ebreju zinātnes centru ietekme. Pēc 1766. gada tautas skaitīšanas Žagarē dzīvoja 840 ebreji un Vecžagarē — 313. 1847. gadā Vecžagares ebreju kopiena sastāvēja no 1225, bet „jaunžagoriešu ebreju sabiedrība“ — no 2266 ebrejiem.\

Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas Vecžagarē bija 1629 ebreji (no kopējā skaita 2527 cilvēku), Žagarē — 3814 (no 5602). Žagarē dzimis reliģiski ētiskā mācījuma Musars dibinātājs I. Salanters (Lipkins), ārsts un sabiedrisks darbinieks M. Mandelštams, slavenās tējas firmas dibinātājs K. Z. Visockis. 19. gs. bija vairākas sinagogas un hederi, ebreju skola zēniem, Talmud-Tora un četras ješivas, no kurām vienu vadīja Z. V. Lipkins (?–1858). 1893. gadā tika atvērta ebreju skola meitenēm. Daudzus gadus Žagare bija Musara kustības centrs.\

1880.–1890. gados strauji pieauga no Žagares uz Dienvidāfriku un ASV izbraukušo ebreju skaits. 1887. gadā Filadelfijā un 1895. gadā Johanesburgā tika izveidotas žagareniešu apvienības. 1. pasaules kara laikā 1915. gadā lielākā daļa Žagares ebreju tika izraidīti uz Krievijas iekšējiem rajoniem. Daudzi no viņiem neatgriezās Žagarē, bet lielākā daļa atgriezušos devās uz ASV, Dienvidāfriku un Erec-Izraelu.\

Pēc Pirmā pasaules kara ebreju kopiena Žagarē panīka. 1923. gadā pilsētā dzīvoja 1928 ebreji. 1939. gadā Žagarē dzīvoja ap tūkstotis ebreju. Vācijas karaspēks ieņēma Žagari 1941. gada 25. jūnijā. Lielākajai daļai ebreju neizdevās evakuēties. 1941. gada jūlija sākumā Žagares ebreji tika ieslodzīti geto, uz kuru tika nogādāti arī ebreji no kaimiņu apdzīvotajām vietām. 1941. gada 2. oktobrī visi ebreji tika nošauti un apglabāti tranšejās Narišķinu parkā.\

Pēc kara Žagarē dzīvoja tikai daži ebreji; 1959. gadā — septiņi cilvēki, 1989. gadā — viens. 1990. gadu sākumā masveida ebreju nošaušanas vietā tika uzstādītas trīs plāksnes ar uzrakstiem krievu, lietuviešu valodā un ivritā.

КЕЭ, том 2, кол. 489–490