VALGA, pilsēta (1584), rajona centrs (Igaunijas Republika). Zināma kopš 1286. gada. No 1721. gada – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Valkas apriņķa pilsēta Vidzemes guberņā. 1920.–40. gadā – Valkas pilsētas daļa Igaunijas Republikas sastāvā, 1940.–91. gadā – Igaunijas PSR.
1859. gadā Valkā dzīvoja 3 ebreji, 1864. gadā – 20, 1869. gadā – 21, 1897. gadā – 380 (3,5%), 1910. gadā – ap 400 ebreji (2%), 1920. gadā Valgā – 105 ebreju ģimenes, 1922. gadā – 395 ebreji (3,4%), 1926. gadā – ap 100 ebreju ģimenes, 1934. gadā – 262 ebreji (2,4%), 1935. gadā – 259 ebreji, 1939. gadā – ap 50 ebreju ģimenes.
Pirmie Valgā apmetušies ebreji bija trīs atvaļināti Nikolaja laika karavīri. 1860. gadu beigās Valgā bija lūgšanu nams. No Kurzemes tika uzaicināts melameds Mojše Jumitovs, kurš vienlaikus bija arī pirmais šohets Valgā. Tajā pašā laikā tika dibināta kapsēta, kas pēc pilsētas sadalīšanas 1920. gadā nonāca latviešu Valkas teritorijā. No 1869. gada darbojās hevra kadiša. Pirmais rabīns Valgā bija Mojše Lišteins (no 1860. gadu beigām). 1871. gadā tika saņemta atļauja sinagogas ēkas celtniecībai. No 1900. gadu sākuma daudzi bērni no ebreju ģimenēm sāka mācīties vispārizglītojošajās skolās.
Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Valgā atradās 12. Krievijas armijas štābs. Tajā dienojošo ebreju karavīru padome (500 cilvēki) izdeva savu drukāto orgānu krievu valodā. 1917. gada oktobrī–novembrī iznāca 5 numuri, 1917. gada decembrī – viens numurs jidiša valodā („Der frajer soldat“). Militārpersonu ierosmē Valgā radās „Poalej Cion“, sionistisko organizāciju un Bunda šūniņas. Bunda biedrs tika ievēlēts par ebreju iedzīvotāju pārstāvi pilsētas padomē. Samuils Poļanovskis un Kalmansons nodibināja pilsētas sionistisko komiteju.
Ebreju iedzīvotāju vidū bija 13 uzņēmumu īpašnieki, 38 tirgotāji, 12 strādnieki, 7 brīvo profesiju pārstāvji, 21 skolotājs un ierēdnis, 12 amatnieki. 1920. gadā Valgā tika atvērta „Makabi“ nodaļa, 1924. gadā – „Ha-Halucs“ nodaļa un klubs (jidiša valodā), darbojās jaunatnes organizācija „Brit ha-Noar ha-Jehudi“. 1926. gadā tika dibināta prokomunistiskā organizācija „Liht“. Tajā pašā gadā Valgā sāka darboties vietējais kultūras direktorāts, kas bija „Kultur-Rat“ – Igaunijas ebreju kultūras autonomijas augstākās institūcijas – filiāle. 1932. gadā darbojās „Ha-Šomer ha-Cair“ šūniņa. 1926.–40. gadā Valgā darbojās ebreju skola – vienīgā Igaunijas provinciālajās pilsētās; darbojās ebreju bērnu dārzs „Tarbut“ tīklā.
1941. gada jūnijā daļai Valgas ebreju izdevās evakuēties uz PSRS iekšējiem rajoniem. Palikušie tika nogalināti 1941. gada vasarā un rudenī.
REE 4, 201