Preiļi — pilsēta (no 1928. gada), rajona centrs (Latvijas Republika). Zināma no 1382. gada. No 1772. gada — Krievijas impērijas sastāvā. 19. gadsimtā un 20. gs. sākumā — Preļu miests, Daugavpils apriņķī, Vitebskas guberņā. 1918.–1940. gadā — Latvijas Republikas sastāvā, 1940.–1991. gadā — Latvijas PSR. 1847. gadā Preiļos dzīvoja 284 ebreji (65%), 1897. gadā — 1375 (65%), 1920. gadā — 995 (54%), 1925. gadā — 1005 (52%), 1930. gadā — 892 (51%), 1935. gadā — 847 ebreji (51%).

Ebreji dzīvoja Preiļos kopš 19. gadsimta vidus. Galvenās nodarbošanās bija tirdzniecība un amatniecība. 1865. gadā tika uzbūvēta sinagoga. 1870.–1880. gados Preiļu rabīns bija Isroēls-Avroms Majofiss (?–1897); bija hederi. 1889. gadā tika atvērta valsts krievu pamatskola, kurā mācījās daži ebreju bērni. 1898. gadā darbojās 4 sinagogas. 20. gs. sākumā tika izveidota savstarpējo kredītu kase.

1902. gadā Preiļu ebreji tika apsūdzēti rituālā slepkavībā, un tikai varas iestāžu iejaukšanās novērsa pogromu. Par rabīniem Preiļos bija: no 1897. gada — Avroms-Fajvišs Veisborads (1859–?), tad — Leigers-Jankls Grodskis (1875, Preļi–?), no 1912. gada — Avroms-Jākovs Kalebs.

1. pasaules kara laikā daudzi ebreji pameta Preiļus, taču kopiena uzņēma simtiem ebreju bēgļu no citām Latvijas un Lietuvas apdzīvotajām vietām.

1917. gadā Preiļos tika izveidota „Ceire Cion“ šūniņa, pie kuras darbojās klubs ar bibliotēku un lasītavu, pašdarbības teātris. Vēlāk tika organizēta „He-Haluc“ šūniņa. 1922. gadā ebreju kopiena savāca 2266 rubļus ziedojumu Ebreju nacionālajam fondam. Pamatskolā ar mācīšanu jidiša valodā mācīšana pārgāja uz ivritu; 1928. gadā skolai tika uzcelta jauna ēka.

1920. gadu beigās Preiļos atvērās jauniešu cionistu kustību „Noar Borohov“, „Ha-Šomer ha-Cair“, „Gordonia“ nodaļas. Daudzi jaunie Preiļu ebreji šajā periodā izbrauca uz Erec Israēlu. Preiļos darbojās 2 sinagogas, tajā skaitā hasīdu; bija ebreju kapsēta. 1918.–1940. gadā Preiļu rabīns bija Š.-P. Veisborads, kas gāja bojā Holokaustas laikā.

1940.–1941. gadā ebreji Preiļos ieņēma daudzus vadošus amatus; pilsētas padomes priekšsēdētājs bija Reuvens Arša, viņa vietnieks — Mihaēls Kagans.

1941. gada 28. jūnijā Preiļus okupēja Vērmahta karaspēks. Tika izveidots geto. Mēneša laikā lielākā daļa Preiļu ebreju tika nogalināti kapsētā. Pārējos iznīcināja 1941. gada 8. augustā.

Pēc 1945. gada bojāgājušo mirstīgās atliekas tika pārapbedītas kopējā kapā ebreju kapsētā; nošaušanas vietā tika uzstādīts piemineklis.

REE 6, 286–287