Piltene — pilsēta (no 1557. gada) Ventspils rajonā (Latvijas Republika). Dibināta 1295. gadā. No 1795. gada — Krievijas impērijas sastāvā. 19. gadsimtā un 20. gs. sākumā — Piltenes pilsēta, Ventspils apriņķī, Kurzemes guberņā. 1918.–1940. gadā — Latvijas Republikas sastāvā, 1940.–1991. gadā — Latvijas PSR. 1798. gadā Piltenē dzīvoja 209 ebreju vīrieši, 1818. gadā — 351 ebrejs (55%), 1897. gadā — 629 (42%), 1910. gadā — 359 (27%), 1920. gadā — 34 (4%), 1925. gadā — 59 (6%), 1930. gadā — 53 (7%), 1935. gadā — 45 ebreji (6%).

Ebreji dzīvoja Piltenē no 17. gadsimta. 1708. gadā bija sinagoga. 19. gs. sākumā Piltenē darbojās hevra kadiša. 1805. gadā rabīns bija Ruvens-Jehošua-Zeligs Aškenazis, 1850.–1855. gadā — Josefs Hercbergs (?–1855), 1855.–1859. gadā — Menahems-Mendls Izraelsons, 1860.–1891. gadā — Josefs-Jehuda Berenšteins.

1857. gadā Piltenē darbojās 2 sinagogas, 3 hederi. 1860. gados ebrejiem piederēja 22 veikali.

1891.–1915. gadā Piltenes rabīns bija Izrails Movšovičs Litvins (1863, Grodņa–1941, Rīga). 1910. gadā Piltenē darbojās privāta ebreju zēnu skola, sinagoga; bija ebreju kapsēta. 1913. gadā ebrejiem piederēja vienīgā aptiekas preču noliktava, 11 no 15 pārtikas veikaliem, visas 3 manufaktūras veikaliem.

1915. gadā ebreji tika izraidīti no Piltenes.

1925. gadā tika rekonstruēta 1850. gadā celtā sinagogas ēka. Piltenes rabīns 1920. gados — Efroms Samunovs (1860, Piltene–?).

Piltenes ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti Holokaustas laikā.

REE 6, 229