Palanga — pilsēta (no 1253. gada) Klaipēdas apriņķī (Lietuvas Republika). Zināma no 12. gadsimta. 16.–18. gs. — Žemaitijas hercogistē, Žečpospoļitas sastāvā. No 1795. gada — Krievijas impērijas sastāvā. 19. gadsimtā un 20. gs. sākumā — Polangen miests, Grobiņas apriņķī, Kurzemes guberņā. 1918.–1921. gadā — Latvijas Republikas sastāvā, 1921.–1940. gadā — Lietuvas Republikas sastāvā, 1940.–1991. gadā — Lietuvas PSR. 1765. gadā Palangā dzīvoja 398 ebreji, 1850. gadā — 729, 1863. gadā — 870, 1887. gadā — 1100, 1897. gadā — 925 (43%), 1918. gadā — 950 (40%), 1923. gadā — 455 ebreji (22%), 1939. gadā — apmēram 70 ebreju ģimenes, 1959. gadā — 8 ebreji (0,14%), 1970. gadā — 31, 1979. gadā — 12, 1989. gadā — 26 ebreji.

Ebreji apmetās Palangā 15. gadsimta vidū. 1487. gadā Palangā darbojās hevra kadiša. 1540. gadā tika uzbūvēta sinagoga un ierīkota ebreju kapsēta. 1639. gadā ebrejiem tika atļauts nodarboties ar amatniecību un pirkt zemi lauksaimniecībai. No 1719. gada rabīns Palangā bija rabīns Jākobs. 1742. gadā ebreju tiesības apstiprināja Polijas karalis Augusts III. Starp ebrejiem bija 3 tirgotāji un 87 pilsoņi.

20. gadsimta sākumā, pēc pievienošanas Kurzemes guberņai, ebrejiem tika aizliegts nodarboties ar krogu uzturēšanu. Kagāls iesniedza jaunajām varas iestādēm esošās privilēģijas no 1639. un 1742. gada. Izņēmuma kārtā Palangas ebrejiem tika atļauts turēt krogus vēl 10 gadus. 1863. gadā Palangā tika dibināta speciāla tirgotāju ģilde ebrejiem. 1863. gadā darbojās sinagoga (koka). 1880. gadā tika uzbūvēta Lielā sinagoga; bija arī Talmud-Tora. 1880. gados „Hovevej Cion“ pulciņi apvienoja desmitiem Palangas ebreju. Ievērojama daļa ebreju iedzīvotāju bija nodarbināta dzintara izstrādājumu ražošanā (ebreji bija gandrīz visi rūpnīcu strādnieki).

Par rabīniem Palangā 19. gs. pirmajā pusē bija rabīni Jehezkelis-Fajvls (1755–1833, Viļņa), Jehošua Gellers, Nohums-Mihls Kogans; 1888.–1898. gadā — Josefs-Giļels Bermans, no 1898. gada — Codiks Gurvičs (1869–?, Erec Israēlā), 1895.–1899. gadā — H.-I. Blohs, kurš dibināja Palangā ješivu, un Haims-Icoks Korbs. 1900. gadā tika uzbūvētas vēl 2 sinagogas.

Pēc 1. pasaules kara dzintara ražošana un tirdzniecība cietusi sakarā ar noieta tirgu samazināšanos. Palangas ebreju skaits sāka samazināties; daudzi ebreji pameta pilsētu.

1920. gados Palangā atvērās Ebreju tautas bankas nodaļa. 1920.–1930. gados darbojās dažādu ebreju partiju un organizāciju nodaļas. Šajos gados daudzi Palangas ebreji bija nodarbināti kūrortu apmeklētāju apkalpošanā. Lielākā daļa darbnīcu dzintara apstrādei piederēja ebrejiem. Palangā strādāja 2 hederi, „Javnes“ tīkla skola (100 audzēkņu).

1938. gadā ugunsgrēks iznīcināja lielāko daļu ebreju māju Palangā. Pateicoties rabīna Šmuēla-Menahema Kaca pūlēm, tika atrasti līdzekļi to atjaunošanai.

1940.–1941. gadā Palangas rabīns bija Ārons-Icoks Kacs (?–1941).

1941. gada 22. jūnijā Palangu okupēja Vērmahta karaspēks. Dažas dienas vēlāk Palangas ebreji ar lietuvu policijas līdzdalību tika savākti sinagogā. 1941. gada 30. jūnijā tika nošauti 111 ebreji. Apmēram 200 ebreji tika nošauti 1941. gada septembra sākumā 4 km no Palangas.

1991. gadā nošaušanas vietā tika uzstādīta piemiņas zīme. Tajā pašā laikā piemiņas zīme tika uzstādīta arī vecajā ebreju kapsētā.

Palangā dzimušie: H.-I. Blohs, B. D. Bruckuss, J. D. Bruckuss, J. Marks, J.-I. Marks; Āvrahāms Blohs (1908–?), amerikāņu rabīns, sabiedrisks darbinieks, filozofijas doktors, daudzu grāmatu par ebreju tradīcijām autors.

REE 6, 185–186