Mitava — Kurzemes hercogiem rezidence, no 1795. gada — Kurzemes guberņas guberņas pilsēta (Dobeles apriņķis), mūsdienās Jelgavas pilsēta Latvijā. Ebreju kopiena šeit radās 18. gs. sākumā; visticamāk, ebreji Mitavā dzīvoja arī iepriekš, taču varēja dzīvot tikai Dobeles ielā.\
1730. gadā Icchaks ben-Juda nodibināja vietējo ebreju kopienu — hevra-kadiša, kas parasti iezīmē organizētās kopienas dzīves sākumu. 1750. gadā Piltenes apriņķī tika ieviests ebreju pilnvaroto institūts ebreju iedzīvotāju nodevu iekasēšanai, kuriem tika piešķirtas tiesības iekasēt tā saukto Geleitzoll — ebreju caurlaidesanas nodokli — no ierashānās Mitavas ebrejiem tādā apmērā, kādā Mitavā maksāja Piltenes ebreji. 1759. gada 6. augustā reģents Kārlis izdeva rīkojumu, kurā pieprasīja, lai ebreji četru nedēļu laikā pametu Mitavu, tomēr šis rīkojums acīmredzot netika izpildīts: kopiena turpināja pastāvēt, 1770. gadā tika izveidota slimo aprūpes biedrība, 1784. gadā sākās sinagogas celtniecība no S. Borkuma līdzekļiem. Mitavā koncentrējās cīņa par pilsonības piešķiršanu Kurzemes ebrejiem, kas radās 18. gs. 80. gados; šeit parādījās brošūras, kas rakstītas pret un par ebrejiem; 1793. gadā Mitavas ebreji uzstājās landtāgā ar lūgumu nodrošināt ebrejiem drošu dzīvesvietu nākotnē, un pēc landtāga priekšlikuma izstrādāja ebreju reformas projektu.\
1797. gadā Mitavā skaitījās 642 ebreji (neskaitot sievietes un bērnus). Pēc 1835. gada revīzijas kopiena sastāvēja no 4987 cilvēkiem (no tiem 219 tirgotāju kārtas), bet 1850. gadā (pēc 863 cilvēku pārcelšanās 1840. gadā uz Krievijas dienvidem guberņām un 1848. gada holēras epidēmijas) — kopā 4189 (tirgotāju kārtas — 402). Pēc 1897. gada tautskaites Mitavā bija 351 131 iedzīvotājs, no tiem 5879 ebreji (apriņķī dzīvoja aptuveni 100 tūkst. iedzīvotāju, no tiem ebreju — 6878). 1910. gadā Mitavā bija trīs sinagogas, Talmud-Tora, valsts un divas privātas ebreju skolas zēniem. \
19. gs. 40. gados tika ierosināta lieta par Mitavas ebreju pulksteņmeistarem. Līdz 1841. gadam Mitavā pulksteņtaisīšanas amatu nodarbojās tikai ebreji, bet kristieši, kas kārtoja torņa pulksteņus, piederēja slusotāju un ieroču tirgotāju cehiem. 1841. gadā kristieši ieguva tiesības izveidot cehu, bet ebrejiem tika atteikts atļauja dibināt šādu cehu, saistībā ar ko 1841. gadā ebrejiem tika aizliegts uzņemt zeļļus un mācekļus un izmantot izkārtnes. Agrākās tiesības ebrejiem tika atdotas tikai 1848. gadā ar nosacījumu, ka zeļļu un mācekļu skaits nepārsniedz to skaitu 1841. gadā. \
Slavenākie Mitavas rabīni — rabīns Samuels ben-Elkana Teoims-Aškenazī (miris 1742), responsu autors Mekom Schemuel; rabīns Dāvids Iezekiels ben-Jekutiels; rabīns Menahems Mendels Izraelsons (bija ebreju grāmatu cenzors); rabīns Cebi Girš Rabinovičs (miris 1910, Kauņā); Nahmons Idels Margaliots (miris 1897).
Lit.: Wunderbar R. Geschichte der Juden in den Provinzen Liv- und Kurland. Mitau, 1853; Гессен Ю. Евреи в России; Овчинский Л. דנאלרוקב םידוהיה תבישי תודלות, 110—128.