Kandava, pilsēta Tukuma rajonā (Latvijas Republika). Zināma kopš 1231. No 1567 – Kurzemes hercogistes sastāvā. No 1795 – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Kandau miestiņš Talsu apriņķī Kurzemes guberņā. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\

1861. gadā Kandavā dzīvoja 775 ebreji (51%), 1897. gadā – 620 (34%), 1920. gadā – 44 (4%), 1925. gadā – 85 (6%), 1935. gadā – 68 ebreji (4%).

Ebreji Kandavā dzīvoja no 19. gs. sākuma. 1841.–83. gadā par rabīnu Kandavā bija Meirs Zimensons, 1883–92 – Mordhes Lihtenšteins, 1892–97 – Borhs-Mordhes Izraelsons, 1897–1912 – Mordhes-Mendls Movševičs Zaks. Bija sinagoga, mikva, ebreju kapsēta. 1913. gadā ebrejiem piederēja aptieka, abi aptiekas preču noliktavas, 9 veikali (t. sk. visi 5 manufaktūras veikali).\

1915. gadā visi ebreji tika padzīti no Kandavas, lielākā daļa ebreju māju tika nopostītas. Pēc Pirmā pasaules kara Kandavā atgriezās desmitiem ebreju. Smagas ekonomiskās situācijas laikā Džoints sniedza palīdzību Kandavas ebreju iedzīvotājiem. Neskatoties uz grūtībām, kopiena uzturēja sinagogu un šohetu. 1922. gadā Kandavas ebreji savāca 1100 rubļu ziedojumu Ebreju nacionālajam fondam.\

1920.–30. gados Kandavas ebreji nodarbojās galvenokārt ar tirdzniecību; viņu īpašumā bija 10 veikali (no 17). Šajos gados Kandavā notika aktīva sionistiskā darbība.\

1941. gada 1. jūlijā vācu karaspēks ieņēma Kandavu. Daļa Kandavas ebreju tika nosūtīta uz Tukumu, kur tie tika sadedzināti dzīvi vietējās sinagogas ēkā. Pārējie Kandavas ebreji tika nošauti kapsētā.\

1967. gadā par dalību Kandavas ebreju nogalināšanā tika notiesāti divi bijušie latviešu policisti (viens sodīts ar nāvessodu, otrs – ar 15 gadu ieslodzījumu).

РЕЭ 5, 45 - 46