Ilūkste, pilsēta (no 1892) Daugavpils rajonā (Latvijas Republika). Zināma kopš 16. gs. 19. – 20. gs. sākumā – Ilūkstes apriņķa pilsēta Kurzemes guberņā. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\

1897. gadā Ilūkstē dzīvoja 842 ebreji (23%), 1910. gadā – 1016 (28,6%), 1920. gadā – 4 (0,8%), 1925. gadā – 30 (3%), 1930. gadā – 58 (5%), 1935. gadā – 71 ebrejs (5%).\

18. gs. ebrejiem bija aizliegts apmetties Ilūkstē. Pirmie divi ebreju drēbnieki apmetās Ilūkstē 18. gs. beigās. 1832. gadā Ilūkstē tika uzaicināts pirmais šohets, 1845. gadā uzcelta sinagoga un mikva. 1847–55 par rabīnu Ilūkstē bija Mojše-Āvrom no Briska, 1856–63 – Bajkišs (hasidisma sekotājs), 1866–74 – Benjamins Fūbermans no Viļņas, tad līdz 1884 – Mordhes Margolis, no 1880 – Āvrom Šlosberg (pirmo Ilūkstē apmetušos ebreju pēcnācējs).\

1865. gadā tika izveidota organizācija „Bikur holim“, 1867. gadā uzcelta otrā sinagoga, 1880. gadā – trešā, darbojās ebreju savstarpējās palīdzības kases, strādāja 2 ebreju ārsti. 19. gs. beigās pastāvēja biedrības „Talmud-Tora“, „Malbish Arumim“, „Gmilut Hesed“. 1910. gadā bija 4 sinagogas, ebreju kapsēta. Pirmā pasaules kara laikā ebreji pameta Ilūksti. 1920. gados kopiena atjaunojās, ebrejiem piederēja 8 uzņēmumi no 71.\

1941. gada jūnija beigās Ilūksti ieņēma vācu karaspēks. 1941. gada jūlijā Ilūkstē tika nošauti 507 ebreji, to skaitā 330 no Lietuvas.

Ilūkste. Bijušās ebreju skolas ēka. Foto M. A. Heifeca. 1990. g. No Pēterburgas Ebreju universitātes arhīva.

РЕЭ 4, 506