Eingeva
Eingeva — kibuca uz Kinereta (Galilejas jūras) austrumu krasta, iepretim Tivērijas pilsētai, uz robežas ar Sīriju. Nosaukta pēc dabiska avota arābu nosaukuma. Dibināta 1937. gadā, kad tika dibinātas apmetnes stratēģiski svarīgos Izraēlas punktos. Pieder kustībai Ha-tnua ha-kibucit ha-meuchedet. To dibināja „Olim“ kustības biedri no Latvijas kopā ar halutzim no Lietuvas un Rietumeiropas. 1937. gadā ceļu ap ezeru nebija, un no Tivērijas uz E. varēja nokļūt tikai ar laivu. Neatkarības kara laikā no 1948. gada 9. līdz 11. jūlijam kibuca E. tika bloķēta ar Sīrijas karaspēku; gāja bojā 8 kibuca biedri, tostarp Latvijas „Necah“ kustības biedrs Ilka Goldbergs. Saskaņā ar pagaidu vienošanos ar Sīriju 1949. gadā kibuca palika Izraēlas robežās. Kibuca teritorijā par bojāgājušajiem uzstādīts piemineklis „Māte un bērns“ (tēlniece Hanna Orlova). Sīrijas karaspēks pastāvīgi apšaudīja Izraēlas zvejas kuģus uz Kineret, kibucu E. un tās apkārtni. 1962. gada 17. martā pie Nūkeibas ciema uz ziemeļiem no kibucas E. pret Sīrijas karaspēku tika veikta operācija ar „Golanis“ brigādes vienību. Starp sīriešu zvejošanas laikā nogalinātajiem bija kibucas E. biedrs, Daugavpils izcelsmes Josefs Volfeons, kurš Izraēlā ieradās ar „Brihā“ organizācijas palīdzību. Ar šīs pašas organizācijas palīdzību 1948. gadā šeit uz kuģa no Francijas nelikumīgi ieradās Ludzas dzimtene Estera Faine (dz. Mankova, dzimusi 1918. gadā). Abu māsas, Latvijas „Necah“ organizācijas biedres, joprojām dzīvo kibucā. Starp kibucas dibinātājiem bija arī Mordehajs Neišats. 2002. gadā kibucā dzīvoja 523 cilvēki. Sākumā biedri nodarbojās galvenokārt ar zveju. Pašlaik kibucā audzē arī dārzeņus; ir milzīgas banānu un datulpalmu plantācijas; attīstīta piensaimniecība un putnkopība; ir strausa ferma. Ievērojamus ienākumus nes tūrisms. E. ir liela viesnīca, populārs zivju restorāns. Koncertzālē tradicionāli Pasahas svētku laikā notiek simfoniskās mūzikas festivāls.
Lit.: Īsā ebreju enciklopēdija 11 sēj. Jeruzaleme. 10. sēj. 2001. 454. sl.; Encyclopaedia Judaica. 2007. 6. sēj. 256.–257. lpp.; Avrahams Itajs un Mordehajs Neišats. Caur trīs pagrīdēm. Jeruzaleme, 1976.
B. Valdmans