ALŪKSNE, pilsēta (kopš 1920. gada), reģionālais centrs (Latvijas Republika). Dibināta 1285. gadā. Kopš 1721. gada - Krievijas impērijas sastāvdaļa. No 1721.gada līdz 1796.gadam – Marienburga, Valkas apriņķī,, no 1796. gada – Līvlandes guberņas sastāvā. No 1918.gada līdz 1940.gadam - Latvijas Republikas sastāvā, no 1940.gada līdz 1991. gadā - Latvijas PSR sastavā. 1920. gadā Alūksnē dzīvoja 233 ebreji (11%), 1925. - 164 (5%), 1930. gadā - 184 (5%), 1935. gadā -176 (4%), 1940. gadā - aptuveni 100 ebreji (2%). Alūksnē ebreji sāka apmesties19.gs. 90. -tajos gados. Galvenā ebreju nodarbošanās bija mazumtirdzniecība. 20.gs. 20.-tajos un 30.- tajos gados Alūksnē darbojās ebreju bibliotēka un teātra pulciņš, organizācijas „Ge-Halutz“ filiāle. 20.gs. 30. -tajos gados Aluksne stradaja ārsts – ebrejs. Tajā pašā laikā ievērojamakā daļa ebreju pārcēlās uz Rīgu. Alūksnes ebrejus ļoti ietekmēja latviešu kultūru. Lielākā daļa ebreju bērnu tika mācīti latviešu skolā, citi – hederā. 20.gs. 30.-tajos gados pirmais rabīns Alūksnē bija Iosefs Kovnats. Holokausta laikā, 1941. gada 12. augustā Alūksnē tika nošauti aptuveni 180 ebreju.