Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Alūksne

ALŪKSNE, pilsēta (kopš 1920. gada), reģionālais centrs (Latvijas Republika). Dibināta 1285. gadā. Kopš 1721. gada - Krievijas impērijas sastāvdaļa. No 1721.gada līdz 1796.gadam – Marienburga, Valkas apriņķī,, no 1796. gada – Līvlandes guberņas sastāvā. No 1918.gada līdz 1940.gadam - Latvijas Republikas sastāvā, no 1940.gada līdz 1991. gadā - Latvijas PSR sastavā. 1920. gadā Alūksnē dzīvoja 233 ebreji (11%), 1925. - 164 (5%), 1930. gadā - 184 (5%), 1935. gadā -176 (4%), 1940. gadā - aptuveni 100 ebreji (2%). Alūksnē ebreji sāka apmesties19.gs. 90. -tajos gados. Galvenā ebreju nodarbošanās bija mazumtirdzniecība. 20.gs. 20.-tajos un 30.- tajos gados Alūksnē darbojās ebreju bibliotēka un teātra pulciņš, organizācijas „Ge-Halutz“ filiāle. 20.gs. 30. -tajos gados Aluksne stradaja ārsts – ebrejs. Tajā pašā laikā ievērojamakā daļa ebreju pārcēlās uz Rīgu. Alūksnes ebrejus ļoti ietekmēja latviešu kultūru. Lielākā daļa ebreju bērnu tika mācīti latviešu skolā, citi – hederā. 20.gs. 30.-tajos gados pirmais rabīns Alūksnē bija Iosefs Kovnats. Holokausta laikā, 1941. gada 12. augustā Alūksnē tika nošauti aptuveni 180 ebreju.