Boris Lurjē dzimis 1924.gadā Ļeļingradā, Krievijā, bet uzaudzis Rīgā, Latvijā. Sešpadsmit gadu vecumā viņu arestēja nacisti un uz četriem gadiem ieslodzīja Buhenvaldē un citās koncentrācijas nometnēs. Lurjē māte, māsa, vecā māte un pusaudžu vecuma draudzene tika nošautas Rumbulas mežā ārpus Rīgas 1941.gada decembrī. Rumbulas masveida slaktiņš bija viena no lielākajām nacistu zvērībām divu dienu laikā, kurā bojā gāja ap 30,000 ebreju.

Pēc atbrīvošanas Lurjē palika uz gadu Vācijā un strādāja ASV armijas pretizlūkošanas korpusā. Viņš pārcēlās uz Ņujorku 1946.gadā un tur uzsāka savu mākslinieka karjeru. No 1954. līdz 1955.gadam viņš dzīvoja un strādāja Parīzē. Boris Lurjē savu pirmo starptautisko uzmanību izpelnījās 1960.gadā. Togad kopā ar Semu Gudmenu un Steinliju Fišeru viņi izveidoja NO!art kustību. NO!art uzdevums bija atgriezt mākslā reālās dzīves tēmas. Tādējādi šī kustība radīja pretestību divām vispopulārākajām tā laika kustībām – abstraktajam ekspresionismam un popartam. Lielākoties tā laika kritiķi un mākslas kuratori noraidīja Lurjē un NO!art kustību. Kā viņš norādījis, “Mākslas tirgus ir nekas vairāk kā rekets. Ir vispārpieņemta piramīda, kurā ikvienam, kas vēlas gūt labumu, jāpiedalās — ja vien viņam tiek atļauts piedalīties.” Tomēr Lurjē turpināja radīt politiski piesātinātus un sociālus darbus un 1963.gadā tagad populārajā koledžā - Railroad Collage—kur uzstādīja seksīgas meičas tēlu iepretī koncentrācijas nometnes upuriem, izraisot nopietnu ažiotāžu.

Viņš nomira 2008.gadā Ņujorkā. Boris ir apgalbāts Hof Hakarmel kapsētā Haifā, Izraēlā.